Pārdalīts ERAF finansējums 23 miljonu eiro apmērā Nacionālās koncertzāles izveidei Rīgā

Par Nacionālās akustiskās koncertzāles izveidi Rīgā runāts jau vairāk nekā desmit gadus, taču līdz šim tālāk par iecerēm projekts nav īstenojies. Projekta attīstībā jaunu elpu devis valdībā nolemtais, ka līdz gada beigām Kultūras ministrijai jāizstrādā jauns plāns, kur un par cik koncertzāle uzbūvējama.

2018. gada 22. septembrī 19:39

TV3 Ziņas

Ilze Vēbere

Septembra sākumā valdība nolēma no Rīgas pilsētas revitalizācijai paredzētajiem līdzekļiem pārdalīt Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu vairāk nekā 23 miljonu eiro apmērā, par ko uzbūvēt potenciālo Nacionālo koncertzāli. Tā kā projekts jāīsteno līdz 2022. gadam, nolemts koncertzāli būvēt uz pašvaldības īpašumā esošas zemes Rīgas centrā.

Tiks meklētas arī jaunas potenciālās būvniecības vietas. Kā varianti joprojām izskan arī agrāk minētie – Kongresu nama pārbūve vai atgriešanās pie arhitekta Anda Sīļa biroja pirms desmit gadiem izstrādātā un krīzes laikā pamestā koncertzāles projekta uz AB dambja.

Rīgas dome apgalvo, ka gatava iesaistīties projektā, dodot zemi vai nodrošinot infrastruktūru, un gaida ministrijas lēmumu.

"Katram no risinājumam ir savi plusi un mīnusi. Uz AB dambja – skaisti, bet ir bažas, kas tas izmaksās dārgi. Ja runā par Kongresa namu, loģisks, bet tur arī daudz jautājumu. Skanstes rajons arī ir laba vieta," svārstās Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa).

Aicinot pārstāt vilcināties un sākt reāli rīkoties, vairākas mūzikas autoritātes, tādas kā Pēteris Vasks, Mariss Jansons un Vestards Šimkus, parakstījušas memorandu, akcentējot akustiskās koncertzāles nepieciešamību Rīgā.