Pārmaiņas valsts pārvaldē – iespējama lielākā ierēdņu atlaišana kopš krīzes gadiem

Nākamgad gaidāmas ievērojamas pārmaiņas valsts pārvaldē. Premjers Māris Kučinskis sola funkciju pārskatīšanu un štatu samazināšanu. Cik vērienīga būs ierēdņu atbrīvošana no darba, Kučinskis vēl nezina.

2016. gada 6. septembrī 19:03

TV3 ziņas/Skaties.lv

Guntis Meisters

Veidos mazu un efektīvu valsts pārvaldi

Valsts kancelejā noslēgumam tuvojas darbs pie reformu plāna, kas paredz valsts pārvaldi pārveidot par mazāku, bet efektīvāku. Iecerēts pārskatīt valsts iestāžu funkcijas, taču vissāpīgākais būs jautājums par štatu optimizāciju. Ar dokumentu jau ir iepazīstināts premjers Māris Kučinskis, kurš šodien paziņoja, ka nākamgad valsts pārvaldes štatu saraksts tiks pamatīgi pārskatīts. Tomēr labākajiem ierēdņiem neesot par ko satraukties. Optimizējot štatus, būtu iespējams piesaistīt kvalificētākus darbiniekus un palielināt algas.

"No 10 līdz 15 gadus ilgām runām par mazu un efektīvu valsts pārvaldi, tagad ir iespēja tādu izveidot. Nevar izslēgt to, ka skaits būs jāsamazina. Ja mēs gribam pacelt algas, tie paši darba devēji vai arodbiedrība iebildīs, ja mēs to darīsim par valsts budžeta līdzekļiem," norādīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Arodbiedrība sola aizstāvēt

Gaidāmas ierēdņu atlaišanas atbalsojušās arodbiedrību savienībā. Strādājošo tiesību aizstāvji atbalsta ideju par mazāku un efektīvāku valsts pārvaldi, taču sola nepieļaut nepamatotas atlaišanas.

"Mēs katrā ziņā darbinieku tiesības sirsnīgi aizstāvēsim, bet ja tas būs pamatots lēmums – neiebildīsim," uzsvēra Arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns.

Krīzes gados valsts pārvaldē strādājošo skaitu samazināja par 20 tūkstošiem. Turpmāko gadu laikā varētu atbrīvot vēl 8 līdz 10 tūkstošus ierēdņu. Strādājošo tiesību aizstāvji atbalsta mazāku un efektīvāku valsts pārvaldi, tomēr sola rūpīgi sekot, lai nenotiek nepamatotas darbinieku padzīšanas.