Pārrobežu reisi starp Latviju un Igauniju ir iecienīti, taču to nākotne ir neskaidra
Nākammēnes noslēgsies Latvijas un Igaunijas kopīgais projekts, kura ietvaros abu valstu iedzīvotājiem vienu gadu bija nodrošināta regulāra autobusu satiksme pārrobežu režīmā. Šis Eiropas Savienības finansētais eksperiments izrādījies ļoti veiksmīgs. Gan maršruts Valka–Valga, gan reisi, kas Salacgrīvu un Ainažus savieno ar Igaunijas kūrortpilsētu Pērnavu, ir bijuši pasažieru gana iecienīti. Tomēr šo pārrobežu reisu nākotne joprojām ir neskaidra. Lai gan abām kaimiņvalstīm ir vēlme maršrutus saglabāt, šobrīd tos finansēt no saviem līdzekļiem gatava ir tikai Igaunija.
Ir nedaudz pēc plkst. 10.00 rītā, un Salacgrīvā autobusu uz Pērnavu gaida vairāki vietējie iedzīvotāji. Pie jaunā reisa viņi jau ir pieraduši, tādēļ cer, ka pēc 1. jūlija šis maršruts nepazudīs.
"Mēs šodien braucam apgūt Pērnavas bērnu laukumiņus. Jo tur ir daudz, kur izklaidēties. Man šodien jāizklaidē divi bērni visu dienu. Mums ir ļoti izdevīgi, es no rīta aizbraucu un vakarā mājās. (TV3: Nav pirmā reize tad?) Ir braukts arī uz SPA, aizbraukt vienā dienā, braukt atpakaļ nākamajā," stāsta Salacgrīvas iedzīvotāja Solvita.
"Esmu izmantojusi to autobusu. Viņš ir tiešām, nu, super vienkārši. Ja viņi tagad ar 1. jūliju likvidēs, tad es nezinu, kāpēc viņi vispār to projektu iesāka. Jo vispār ļoti daudzi vasaras periodā brauc uz Pērnavu, ir ļoti izdevīgi. Bet, tā man tiešām būtu jābrauc uz Rīgu, jo te jau tranzītnieki netur vairs. Viss. (TV3: Neapstājas?) Nē, nē, es nevaru nekādi," pauž Salacgrīvas iedzīvotāja Ilona.
Projekta laikā biļetes cena ir divus eiro neatkarīgi no attāluma – vai brauciens ir līdz Pērnavai vai tuvākajai Igaunijas pierobežas vietai Iklai. Pērn tika atklātas divas pārrobežu autobusu līnijas – viena savieno Salacgrīvu ar Pērnavu, otra – dvīņu pilsētas Valku un Valgu. Abās pierobežas pašvaldībās atzīst: eksperiments ir izdevies, jo tas uzlabo iedzīvotāju mobilitāti un veicina ekonomisko aktivitāti.
"Tas ir abpusēji – es domāju, tieši tāpat kā mums, tā viņiem." Vēl arī ņemot vērā to, ka tur esošie SPA kompleksi ir ļoti pieprasīti ģimeņu vidū un viņus es domāju, ka viena daļa tiešām izmanto šo sabiedrisko transportu. Cilvēki eksperimentē, brauc, arī iepērkas un arī otrādi. Tā kā bez šaubām, tas ir arī kaut kāds ekonomiskais sadarbības modelis, kas veidojas," vērš uzmanību Limbažu novada pašvaldības izpilddirektors Artis Ārgalis.
"Ir pierādījies, ka daļai sabiedrības šādi reisi ir svarīgi. Tas arī ir starpvalstu simbols savā ziņā. Un būtu loģiski, ka to arī tālāk valstis no savas puses finansē. Tā nauda jau ir ļoti niecīga, salīdzinoši ar to, kas ir vajadzīgs. Tur ir tikai tāds labās gribas jautājums," norāda Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands-Krauklis.
Visu šo gadu regulāra autobusu satiksme starp Latviju un Igauniju tika nodrošināta, pateicoties Eiropas Savienības un nelielam Igaunijas līdzfinansējumam. Mūsu ziemeļu kaimiņi jau ir pateikuši, ka šo projektu vēlas turpināt, sākotnēji pat ir gatavi to finansēt no saviem līdzekļiem, bet, lai ilgtermiņā abu valstu iedzīvotājiem nodrošinātu regulāru autobusu satiksmi, esot jāiesaistās arī Latvijas valstij.
Piemēram, Valgas pašvaldība izteikusi gatavību šo projektu turpināt, atvēlot tam savus līdzekļus, Tas nozīmē, ka vismaz tuvākajos mēnešos abas dvīņu pilsētas aizvien tiks savienotas. Arī Pērnavas apriņķa sabiedriskā transporta centrs nolēmis vismaz līdz gada beigām maršrutu uzturēt par saviem līdzekļiem, gan ar retākiem reisiem. Tomēr mūsu kaimiņi sagaida, ka arī Latvijas valsts iesaistīsies, izmaksas dalot uz pusēm.
"Šis 50 pret 50 finansējuma sadalījums starp valstīm ir mūsu priekšlikums, jo šī līnija cilvēkiem abās valstīs ir vienlīdz nepieciešama. Šāda modeļa izstrāde ir viens no mūsu projekta mērķiem, bet galīgais finansējuma modelis ir jāsaskaņo ar abu valstu kompetentajām iestādēm. Taču gandrīz droši, ka no 1. jūlija mēs nesaņemsim atbalstu šai autobusu līnijai no nevienas valsts budžeta. Mēs šo līniju varam finansēt no sava budžeta, proti, no mūsu sabiedriskā transporta centra budžeta, lai pakalpojumu nodrošinātu šī gada otro pusi, taču ne pašreizējā apjomā," norāda Pērnavas apriņķa Sabiedriskā transporta centra pārstāve Kulliki Kībara.
Tikmēr Latvijas atbildīgā institūcija – Satiksmes ministrija – uz šo visu raugās piesardzīgi. Ministrija rakstiskā atbildē norāda, ka ideja par pārrobežu mobilitātes uzlabošanu tiek vērtēta pozitīvi, taču šogad valsts budžetā papildu finansējuma šādiem projektiem nav.
Lelde Ābele, kura pārstāv Vidzemes plānošanas reģionu un ir atbildīga par šo pārrobežu projektu Latvijā, atzīst, igauņi šeit mums ir soli priekšā, taču arī Latvijai ir jādomā, kā varētu nākt talkā, lai šo pakalpojumu nodrošinātu nākotnē.
"Tas, kas varbūt ir Latvijas pusē, mums ir ļoti daudz šie normatīvie akti un visi skatās uz šiem cipariem. Kā es teicu, šis nav peļņas gūšanas pasākums un līdz ar to varbūt tas viss apstājās šobrīd tajā pusē, ka to vairāk tos redz, ka vajag būt peļņai. Bet es ceru, ka varbūt tiešām plānojot to nākamā gada budžetu, tomēr, redzot, ka Igaunijas puse ir saaktivizējusies, arī no mūsu puses redzēs kādu iespēju, ja ne pilnā mērā, tad vismaz daļēji līdzfinansēt," saka Ābele.
Šobrīd tiek rēķināts, cik katrai no valstīm izmaksātu maršrutu turpināšana nākamgad. Izskan gan, ka Salacgrīvas-Pērnavas līnijas uzturēšana varētu izmaksāt ap 50 tūkstošus eiro gadā, bet maršrutu saīsinot līdz Ainažiem, izmaksas būtu vēl zemākas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
