Uz saturu

Pārtikas produktus ar marķējumu "ieteicams līdz" varētu atdot labdarības biedrībām

Pārtiku pēc derīguma termiņa beigām tomēr varētu nodot labdarībai. Pēc Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotā priekšlikuma otrdien valdība skatīs grozījumus Pārtikas aprites likumā.

2018. gada 23. jūlijā 20:01

Valdībai tad būs jānosaka pārtikas produktu grupas, kuras būs atļauts nodot labdarībā, tāpat arī izplatīšanas veidu un kārtību.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pārtikas produkti, uz kuru iepakojuma redzams marķējums "ieteicams līdz", būtu tie, kurus pēc derīguma termiņa beigām varētu ļaut nodot labdarībai. Lietošanai nekaitīgi, bet, iespējams, samazinājušās smaržas, garšas un krāsas īpašības.

Saraksts ar konkrētiem produktiem tiks radīts tikai tad, ja valdība otrdien dos atļauju sākt darbu pie Pārtikas aprites likuma grozīšanas.

Ringolds Arnītis
ZM parlamentārais sekretārs

Tie ir makaroni, milti, putraimi, dažādi konservi – tas attiecas uz šo grupu. Tas nekādā veidā neattiecas uz "derīgs līdz" – dzīvnieku izcelsmes produkti, kas varētu būt bīstami. Gaļa, piens, zivis – uz šiem produktiem tas noteikti neattiecas. Mēs runājam par neatvērtu iepakojumu, mēs nerunājam par cepumiem vai konfektēm, ko veikalā var pagrābt.

Līdz šim Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir asi iebildis pret jebkādas pārtikas ar beigušos derīguma termiņu izplatīšanu, jo pastāv bažas par tās negodprātīgu izmantošanu. Taču, kā sola ZM, kurš katrs nevarēs no veikala vai ražotāja noliktavas iegūt šos produktus. Būtu nepieciešami speciāli nodošanas/pieņemšanas akti, kad atbildību par produktu tālāko lietošanu uzņemas labdarības biedrības.

"Organizācijas tiks izvēlētas kā uzticamas organizācijas, kurām ir iespējas uzglabāt šos produktus, garantēt, ka tas atkal nenonāk otrreizējā tirdzniecības tīklā, ka tas tiešām tiek nodots cilvēkiem," akcentēja Arnītis.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kontroli kā līdz šim uzticētu PVD.

Veikalu tīkls "Maxima" komercnoslēpuma dēļ nevēlas atklāt, cik lielos apjomos vidēji gadā tiek atkritumos izmesta pārtika, taču pietiekami daudz, lai atbalstītu ideju par produktu nodošanu labdarībā.

Liene Dupate-Ugule
"Maxima Latvia" komunikācijas vadītāja

Ja šāds likumprojekts tiek pieņemts, mums ir ļoti svarīgi saprast, kam būs atbildība – tirgotājam, labdarības organizācijai, kas pieņems produkciju, un attiecīgi jāsaprot, kā patērētājs tiks informēts, ka šāda produkcija ir ar beigušos termiņu. Un, ja ir kādas pretenzijas, kurš uzņemas atbildību.

Ja šobrīd labdarības iestādes vēlas produktus, tie jāpērk ar derīgu termiņu, bet pēc likuma grozījumiem var gadīties, ka pirkšana vairs nebūs un tiks speciāli gaidītas ieteicamā realizācijas termiņa beigas, lai tikai produktus saņemtu bez maksas. Viens no lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem "Dobeles dzirnavnieks" gan nesatraucas, ka tas varētu traucēt biznesam.

Kristaps Amsils
AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs

Veikali neiepērk tik lielus apjomus, lai attiecīgā mūsu produkcija tur nostāvētu līdz derīguma termiņa beigām. Tas mūs neietekmēs. Attiecībā par labdarības iestādēm mēs kā sociāli atbildīgs uzņēmums jau šobrīd atbalstām dažādas mērķa grupas, kurām ziedojam produkciju ar labiem termiņiem. Neredzu neko negatīvu!

Grozījumi Pārtikas aprites likumā varētu stāties spēkā, ātrākais, no nākamā gada jūlija. Tie gan nenozīmēs, ka pārtiku ar beigušos derīguma termiņu drīkstētu turpināt tirgot turpat veikalā par pazeminātu cenu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm