Pašvaldības policijas iesaiste imigrācijas reidos ir likumīga un nepieciešama, norāda tiesībsardze
Latvijas valsts drošību regulāri izaicina nedraudzīgas valstis, tāpēc imigrācijas kontroles pastiprināšana ir nepieciešama preventīvi, lai novērstu potenciālos riskus, uzsver Latvijas Republikas tiesībsardze Karina Palkova. Vēstulē medijiem viņa norāda, ka imigrācijas uzraudzība ir daļa no valsts drošības sistēmas, taču tai vienmēr jābūt tiesiski pamatotai un samērīgai.
"Latvijas valsts ārējās robežas noturību un atbildīgo iestāžu spēju darboties vienoti Latvijas valstiskuma un drošības uzturēšanā regulāri provocē Latvijai nedraudzīgas valstis. Drošība visos līmeņos ir Latvijas prioritāte," uzsver Palkova. Viņa norāda, ka kontroles pastiprināšana ne tikai uz valsts robežas, bet arī Rīgā un citviet, parāda valsts spēju rīkoties preventīvi un stiprina sabiedrības drošības sajūtu.
Vienlaikus tiesībsardze atgādina, ka jebkuri drošības vai kontroles pasākumi – pārbaudes, reidi, dokumentu pārbaudes publiskās vietās – jāveic tiesiski, samērīgi un ar cieņu pret cilvēku. "Satversme garantē tiesības uz brīvību un personisko neaizskaramību, taču šīs tiesības nav absolūtas. Tās var ierobežot likumā noteiktajā kārtībā un samērīgā apjomā," viņa atgādina.
Palkova skaidro, ka Latvijas normatīvie akti piešķir atbildīgajām iestādēm tiesības un pienākumu kontrolēt, vai valstī nenotiek nelegālā imigrācija. Tāpat pašvaldības policijas iesaiste imigrācijas kontrolē ir likumā noteikta funkcija, nevis iniciatīva ārpus tās pilnvarām. "Tas ir nozīmīgs papildinājums valsts drošības sistēmai, īpaši pilsētvidē, tostarp Rīgā," norāda tiesībsardze.
Tomēr viņa aicina nošķirt situācijas, kad iestādes reaģē uz konkrētu informāciju par pārkāpumu, no izlases pārbaudēm bez pamata. Ja pārbaudes notiek, balstoties tikai uz personas ārējo izskatu, piemēram, ādas krāsu, pastāv risks pārkāpt diskriminācijas aizliegumu. "Būtiski, lai iestādes varētu pamatot katra kontroles pasākuma nepieciešamību un samērīgumu," viņa uzsver.
Palkova atgādina, ka ikvienam, kurš ieceļo Latvijā, ir tiesības un pienākumi, kas izriet no viņa tiesiskā statusa – studenta, darbinieka, uzņēmēja vai patvēruma meklētāja. Ja persona šos noteikumus pārkāpj, tas var kļūt par pamatu uzturēšanās tiesību atņemšanai un izraidīšanai no valsts. Šādā gadījumā kontroles pasākumi nav represīvi, bet "tiesiski pamatoti un preventīvi, jo to mērķis ir nodrošināt, lai uzturēšanās Latvijā notiek atbilstoši mērķim, ar kādu šīs tiesības piešķirtas."
Tiesībsardze arī atgādina, ka Latvijas imigrācijas politiku ierobežo ES un starptautiskās tiesības, tomēr Saeimai noteiktos gadījumos ir tiesības pieņemt stingrākus noteikumus, kā tas jau darīts, ierobežojot Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu iespējas iegūt uzturēšanās atļaujas drošības apsvērumu dēļ.
"Valsts spēks izpaužas nevis spēkā vien, bet spējā rīkoties tiesiski un ar cieņu pret cilvēku," uzsver Palkova. Viņasprāt, līdzsvars starp drošību un cilvēktiesībām ir sarežģīts, taču tieši tā ievērošana apliecina valsts briedumu un uzticību tiesiskumam.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
