Pašvaldību savienībā asi kritizē ieceri valstij pārņemt no pašvaldībām skolu tīkla sakārtošanu no 7. klases
Noslēdzoties mācību gadam, Izglītības un zinātnes ministrija nākusi klajā ar jaunu plānu, kā sakārtot skolu tīklu. Ministrija rosina, ka valstij būtu jāpārņem skolu kartēšanas funkcija. Tad centralizēti varētu pieņemt lēmumus par skolu izvietojumu 7.- 12. klašu posmā. Ministrijas ieskatā, ja tā pārņemtu šo funkciju tuvāko gadu laikā šajā klašu posmā, skolu skaits varētu sarukt pat par simtu, vēsta TV3 Ziņas.
Izglītības un zinātnes ministrija rosina valstij no pašvaldībām pārņemt skolu tīkla sakārtošanu no septītās klases. Aplēses liecina, ka šādā gadījumā vidusskolu un ģimnāziju skaits Latvijā varētu samazināties pat uz pusi.
Skolu tīklu sakārtošana Latvijā ilgst jau gadiem. Lai gan izglītības iestāžu skaits turpina sarukt, ne visas pašvaldības aizvien ir līdz galam savu skolu saimi sakārtojušas, uzskata Izglītības ministrijā. Tādēļ, tās ieskatā, tīkla kārtošana vecāko klašu posmā valstij būtu jāpārņem savā pārziņā, kamēr skolu, kurās mācās 1.-6. klases, nākotne aizvien paliktu atkarīga no vietvaru politiskajiem lēmumiem.
"Skolu izvietojumu 7.-12. klasēm nosaka valsts, atstājot, kā īpašnieku pašvaldību, bet skaidri nosakot gan optimālās klases izmēru, gan nosakot vietu, kur atrodas skola un abās grupās, gan 1.-6. klasē, gan 7.-12. rūpīgi monitorējot izglītības kvalitāti."
Ministrijā arī izstrādāti jauni minimālā skolēnu skaita klasē kritēriji, un tie turpmāk būs atšķirīgi no bērnu blīvuma konkrētajā pašvaldībā. Mazāk apdzīvotajos novados klašu posmā septiņi līdz deviņi – turpmāk nedrīkstēs būt mazāk par 10 bērniem klasē, kamēr vidusskola varēs pastāvēt, ja tajā mācās vismaz 60 skolēnu jeb 20 katrā no trim klašu grupām. Ministrijā lēš, šo prasību neizpildes dēļ 7.- 12. klašu posmā turpmākajos gados varētu slēgt ap 100 skolu. Lai gan šie lēmumi varētu būt sāpīgi, tas ļautu efektīvāk izmantot gan resursus, ko novirzīt skolotāju algām, gan samazināt šobrīd tik ļoti sadrumstaloto skolēnu sadalījumu pa dažādām izglītības iestādēm.
"Ja mēs paskatāmies 7.-9. klases posms. Mūsu bērni var atrasties gan pamatskolās, gan vidusskolā un Valsts ģimnāzijā. No vienas puses, tās ir plašās iespējas, bet tajā pašā laikā, ko mēs ieraugām, analizējot datus, tas ir mūsu Ahilleja papēdis, un mēs faktiski pazaudējam savus resursus, tos izdalot uz trīs dažādu tipu skolām."
Šādu ministrijas ieceri gan asi kritizē Pašvaldību savienībā. Tajā uzsver, līdz šim ministrija vienmēr uzsvērusi, ka skolas ir pašu vietvaru atbildība, taču tagad valsts vienpersoniski vēlas reformu pārņemt savā pārziņā, taču nebūt ne skolotāju atalgojumu vai citas skolu infrastruktūras izmaksas, kas optimizācijas brīdī pieaug.
"Mēs viennozīmīgi nepiekrītam. Jo mēs nepiekrītam. Un es gribētu citādāk teikt, tad varbūt atgriežamies un atdodiet atpakaļ, kā agrāk bija arī pedagogu atalgojumu. Tas lēmums ir pilnīgi balstīts ekseļa formātā. Ir tikai statistika, tai nav vispār pieejas, tikai nosaukums palicis – bērnu centrēta."
Uzklausot pašvaldību un arī atsevišķu izglītības iestāžu iebildumus, valdība gan šodien vēl nebija gatava atbalstīt ministrijas iecerēto skolu tīkla optimizāciju. Ierēdņiem līdz augustam vidum ir jāsagatavo detalizētāks ziņojums par plānotajām reformām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
