Pēc VAD – uz policiju? Ruks piedāvā jaunu risinājumu kadru trūkumam

"Būsim atklāti, ne visi izvēlas karavīra karjeru. Arī mēs esam militarizēta iestāde. Robežsardze tāda ir, un tā saskaņā ar likumu kara laikā pāriet aizsardzības spēku sastāvā. Attiecīgi es neredzu pamatu, kāpēc šeit dienests nevarētu tikt īstenots," intervijā "tv3.lv" saka Ruks.

Arī Ukrainas pieredze, kuru policijas priekšniekam izdevies redzēt klātienē, rāda – kara laikā policijas darbs mainās pilnībā. Tai ir citas prioritātes, un tās darbam ir liela militāra pieskaņa.

Bruņotie spēki arvien ir tie, kas iet tiešā kontaktā ar ienaidnieku, taču policisti tiek iesaistīta iekšzemē, piemēram, cīņā ar diversantiem, cilvēku evakuācijas ķēžu nodrošināšanā, glābšanā un citās operācijās kopā ar citiem glābšanas dienestiem.

"Tam visam ir vajadzīga gan apmācība, gan izpratne par militāro jomu, tostarp, kā strādā armija, lai civilmilitārā sadarbība būtu stipra," norāda Ruks.

Likumsargi aplēsuši, ka pēc VAD pabeigšanas Valsts policijas koledža varētu uzņemt pat pāris simtus jauniešu ar ievirzi policijas dienestā, kas vienlaikus būtu militarizēts. Tas būtu darbs izolatoros, tā ir speciālo objektu apsardze un tamlīdzīgi.

Ruks pastāsta, ka sarunas un "ievads" šajā sakarā jau ir veikti, lai šo virzienu nākotnē varētu attīstīt.

Kā portālam "tv3.lv" norāda Aizsardzības ministrijas preses nodaļas vadītāja Anete Gnēze, Valsts aizsardzības dienests neuzliek pienākumu turpināt pildīt kādu no valsts dienestiem un izvēle par nākotnes karjeru ir pašu jauniešu rokās.

Aizsardzības ministrija neiebilst, ka jaunieši tiek informēti par dažādām karjeras iespējām, tomēr primāri valsts aizsardzības dienestu redz kā rekrutēšanu profesionālajam dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos.