Pētījums: dažos Latvijas reģionos krievvalodīgo vidū jūtama vilšanās un apātija

Pētnieki astoņās fokusgrupās Daugavpilī, Rēzeknē, Liepājā un divās Rīgas apkaimēs aplūkoja Latvijas iedzīvotāju pilsoniskā aktīvisma izpausmes, kā arī cēloņus pilsoniskajai apātijai – neticībai, ka iedzīvotāji var ietekmēt savas pašvaldības, valdības vai Saeimas pieņemtos lēmumus.

Secināts, ka Daugavpils iedzīvotāji maz tic savām iespējām ietekmēt pašvaldības lēmumus neatkarīgi no tā, kādā valodā viņi sarunājas savā ģimenē – šīs pašvaldības iedzīvotājiem raksturīga sevišķi dziļa apātija un cinisms gan par valsts, gan par pašvaldības atsaucīgumu iedzīvotāju vēlmēm.

"Kopumā cilvēkiem ir sajūta, ka uz tādiem ļoti svarīgiem jautājumiem viņiem ietekmes nav, tur tādas fundamentālas atšķirības starp krieviem un latviešiem arī nav. Tā sajūta, ka krieviski runājošie ir Latvijas pasīvākā iedzīvotāju daļa nav patiesa, bet vienlaikus tāda vilšanās vai bezcerības sajūta dažkārt ir jūtama, bet parasti tajos reģionos kur līdzīga sajūta ir arī latviešiem," stāsta "Providus" pētniece Iveta Kažoka.

Zema ticība savai ietekmei ir raksturīga Rīgas Pļavnieku un Bolderājas apkaimju iedzīvotājiem, te neuzticēšanos pamatā skaidro ar sliktu personisko pieredzi vai arī to, ka lēmumu ietekmēšana paņemtu pārāk daudz viņu laika. Salīdzinoši biežāk pozitīvus ietekmes piemērus uz pašvaldību pieminēja rēzeknieši, vienlaikus gan uzsverot, ka šie ietekmes piemēri attiecas uz sadzīviskām, komunālām lietām, bet viņi vēlētos ietekmi arī plašākos jautājumos.

Pētījumā atklājās interesanti viedokļi par starpetniskajām attiecībām – daļā gadījumu aptaujātie atzīst, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā spriedze ir manāma.

Etniskās spriedzes izjūta dažādās Latvijas teritorijās atšķiras – Bolderājas un Pļavnieku latviešu valodā runājošie iedzīvotāji etniskās spriedzes palielināšanu nav manījuši. Liepājā atbilstoši latviešu valodā runājošo vērtējumam etniskās attiecības ir pat uzlabojušās. Krieviski runājošie Liepājas iedzīvotāji gan saka, ka salīdzinoši biežāk nokļūst neomulīgās situācijās, kur nonicināti krievi.

Fokusgrupa Rēzekne / Daugavpils, latviešu valodā:

"Kamēr ar kaimiņu runā par sadzīviskām lietām, tikmēr viss ok. Kā sāc par politiku, tā esam ragos. Tā sanāk. Tas ir vairāk pēdējā laikā. Agrāk saticīgi dzīvojām. Nav tā spriedze briesmīga, bet ir."

Fokusgrupa Liepāja, krievu valodā:

"Mani krieviski runājošie draugi aizvien vairāk grib Latvijas pilsonību. Arī tie draugi, kuriem slikta izruna, cenšas runāt latviski. Pat mana mamma, kas dzimusi Krievijā, kad viņa atbrauc šurp, pie manis, Liepājā viņa cenšas runāt latviski."

Fokusgrupa Rēzekne/Daugavpils, krievu valodā:

"Mums ir pieņemts atbalstīt Ukrainu. Man būtu bail pateikt, ka es neatbalstu ne Ukrainu, ne Krieviju. Tas mani neskar, kādēļ mani kāds jāatbalsta? Darbā nevienam to neteiktu."

Latviski runājošie Daugavpils un Rēzeknes iedzīvotāji aptaujā atzinuši, ka izteikti izjūt etnisko spriedzi.