Pie Latvijas robežas konstatēts drons – armija ziņo, ka apdraudējuma trauksme beigusies

30.martā Nacionālie bruņotie spēki konstatēja ārvalsts bezpilota lidaparātu netālu no Latvijas–Krievijas robežas, Ludzas un Balvu novadu teritorijas tuvumā.

❗️ Konstatēts ārvalsts bezpilota lidaparāts pie Latvijas robežas; apdraudējums noslēdzies

30.martā Nacionālie bruņotie spēki konstatēja ārvalsts bezpilota lidaparātu netālu no Latvijas–Krievijas robežas, Ludzas un Balvu novadu teritorijas tuvumā.

Iedzīvotāju operatīvai…

— NBS (@Latvijas_armija) March 30, 2026

Iedzīvotāju operatīvai informēšanai attiecīgajos reģionos tika iedarbināta šūnapraide. Lidaparāts neielidoja Latvijas gaisa telpā.

Objektam attālinoties no Latvijas robežas, šūnapraidē tika izsūtīta ziņa par apdraudējuma beigām. Nacionālie bruņotie spēki turpina uzraudzīt situāciju un ir gatavi nekavējoties reaģēt.

Vairāki Balvu novada iedzīvotāji aģentūrai LETA apliecināja, ka savos mobilajos tālruņos ir saņēmuši šūnu apraides ziņojumus gan par apdraudējumu, gan par tā beigšanos.

Kā informēja VUGD preses pārstāve Ilze Dāme, plkst. 21.09 ugunsdzēsēji saņēma izsaukumu uz Balvu novada Susāju pagastu, kur dega zaru kaudze. Konstatēts, ka degšanas platība ir 100 kvadrātmetri. Notikuma vietā strādā divas VUGD autocisternas, un ugunsgrēka izplatīšanās jau ir ierobežota.

Balvu novada domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks (LZP) aģentūrai LETA noliedza, ka ugunsgrēka izcelšanās varētu būt saistīta ar drona nokrišanu.

Balvu novada pašvaldība platformā "Facebook" raksta, ka ir saziņā ar atbildīgajiem dienestiem un turpina sekot līdzi situācijai.

Kā novēroja aģentūra LETA, sākotnējā informācija ar aicinājumu Balvu novada un Ludzas novada iedzīvotājiem, pamanot zemu lidojošu, aizdomīgu vai bīstamu objektu, netuvoties tam, bet zvanīt pa tālruni 112, bija atrodama arī mobilajā lietotnē "112 Latvija" un interneta mājaslapā "112.lv", taču vēlāk minētā mājaslapa uz laiku nedarbojās.

Ar sākotnējo paziņojumu sociālajos tīklos bija dalījies arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Papildu informācija par rīcību šādās situācijās ir atrodama Aizsardzības ministrijas izveidotajā portālā "Sargs.lv".

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā visās trijās Baltijas valstīs ielidoja un eksplodēja droni. Visticamāk, tie, Ukrainai aizstāvoties pret Krievijas agresiju, bija tēmēti pa mērķiem Krievijā, bet novirzījušies vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm novirzīti no kursa.

Latvijas gaisa telpā drons naktī uz trešdienu ielidoja no Krievijas un eksplodēja Krāslavas novadā aptuveni kilometra attālumā no Svariņu pagasta centra, bet cits īslaicīgi ielidoja no Baltkrievijas teritorijas un devās Krievijas virzienā.

Pēc tam publiskajā telpā raisījās diskusijas par nepieciešamību šādos gadījumos laicīgi izsūtīt iedzīvotājiem brīdinājumus, izmantojot šūnu apraides ziņojumus. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vēstīja, ka attiecīgs ziņojuma teksts par gaisa telpas apdraudējumu tam jau ir sagatavots.

Noskaties: Drona nogāšanās Latgalē. NBS skaidro – cik droši pēc notikušā var justies vietējie iedzīvotāji?