Latvijā šodien piemin Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kaujas. Tīreļu mežos, kur pirms 108 gadiem notika latviešu strēlnieku vissīvākās cīņas šodien savus solījumus Latvijai deva strēlnieku pēcteči -mūslaiku jaunsargi un zemessargi.
Ziemassvētku kaujās latviešu strēlnieki, neskatoties uz artilērijas trūkumu, spēja pārraut vācu fronti Lielajā Tīreļpurvā un izlauzties līdz Ložmetējkalnam. Šodien, pieminot viņu drosmi un nesalaužamo garu, Ziemassvētku kauju muzejā norisinājās dažādas aktivitātes, kur apmeklētājiem bija iespēja apskatīt Pirmā pasaules kara un mūsdienu armijas ieročus un ekipējumu. Turpat muzeja teritorijā vairāk nekā 240 jaunsargi svinīgi deva zvērestu, apņemoties aizstāvēt un kalpot savai valstij.
Pēc labākās sirdsapziņas. Jaunsargi: Pēc labākās sirdsapziņas! Veikt jaunsargu pienākumus. Jaunsargi: Veikt jaunsargu pienākumus!
Tāpat zvērestu deva arī 11 Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljona zemessargi.
Sargāt Latvijas valsti un tās neatkarību! Zemessargi: Sargāt Latvijas valsti un tās neatkarību!
Pēc svinīgās zvēresta došanas ceremonijas priecīgi bija ne vien paši jaunsargi, bet arī viņu vecāki.
"Kādreiz es pati biju jaunsargs un tikai šobrīd, kad es esmu tādā apzinātā vecumā, es saprotu, cik tas ir bijis svarīgi un ka tas ir iedevis lielas dzīves pamatvērtības un patriotismu, un valsts mīlestību. Šobrīd vīrs ir zemessardzes mācībās un meita nodod zvērestu, kas, protams, ir īpašs notikums," neslēpj Marika.
Daudziem jaunsargiem kalpošana valstij ir pat tradīcija – ne vien viņi paši, bet arī viņu vecāki un vecvecāki reiz bijuši viņu kurpēs un arī devuši zvērestu.
"Lielākā daļa manas ģimenes ir bijuši jaunsargi un es arī gribu palikt tāds," stāsta jaunsargs Dairis.
Renāte uz jautājumu, vai priecīga, ka nodevi zvērestu, nešaubīgi atbild: "Jā, man arī mamma ar tēti gāja uz jaunsardzi."
"Laba pašsajūta, tāda apmierinātība, nu, ka es esmu jaunsargs. Stāties par Latviju, parādīt citiem, ka mēs varam," stāsta jaunsargs Mārtiņš.
Ne vienu vien uz priekšu dzen apziņa, ka vajadzības gadījumā spēs aizstāvēt Latviju.
"Man tas nozīmē to, ka ja kaut kas ekstremāls notiks Latvijā, es varēšu aizstāvēt Latviju," skaidro Samanta. Viņu papildina Aigars: "Tagad esmu par zemi, par Latviju, par tautu."
Emīls uz jautājumu, ka tu esi gatavs aizsargāt savu valsti un tautu jebkurā gadījumā, atbilde nešaubīgi: "Izjūtu, ka esmu patriots."
Arī Aleksandra stāsta: "Es jūtos diezgan labi, apmierināta. Es jau sen gribēju iet jaunsardzē, bet es nevarēju, bet tagad es varu un es esmu ļoti apmierināta," bet uz jautājumu, ko viņai nozīmē būt par jaunsargu, nevilcinoties atbild: "Kalpot Latvijai!"
Latvijai priekšā nav pārāk viegls laiks, taču ir pārliecība, ka mūsu valsts nākotne ir drošās rokās, uzsvēra valsts prezidents.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Ziemassvētku kauju atceres pasākumā.FOTO: EKRĀNUZŅĒMUMS
"Ir kaut kāds tāds spīts, kas mūs visus vieno. Tad, kad mēs visi esam kopā. Tad, kad mums ir skaidrs mērķis – tad mēs gāžam kalnus, bet bieži vien tajā ikdienā, kad daudziem lasot ziņas, paliek tā mazlietiņ šķērmi ap dūšu, daudziem ir vērts atgādināt gan par vēsturi, gan arī paskatieties – man teica, ka šeit būs plānots 190 jaunsargi, patiesību sakot, ir 240. 19:02 Viņi tiešām grib mācīties gan, kā sargāt savu valsti, gan, kā palīdzēt citu problēmu gadījumā," saka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Piemiņas diena jau tradicionāli noslēdzās ar aptuveni sešu kilometru garo lāpu gājienu no muzeja telpām "Mangaļu" mājās līdz Ložmetējkalnam.
