Plāno izstrādāt īpašu likumu, lai nodrošinātu valsts līdzdalību Rēzeknes koncertzāles "Gors" pārvaldībā
Kultūras ministrijai (KM) un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) kopīgi būs jāizstrādā likumprojekts valsts līdzdalības nodrošināšanai Rēzeknes koncertzālē "Gors", pēc šodienas valdības sēdes pauda kultūras ministre Agnese Lāce (P).
Šādu uzdevumu otrdien ministrijām devis Ministru kabinets. Šī likumprojekta izstrādes gaitā tikšot precizēts, cik lielā apjomā koncertzāle varētu piederēt valstij. Šāds likumprojekts esot jāizstrādā februāra laikā, piebilda Lāce.
Noskaties: Rēzeknes politiķi spiež aicināt māksliniekus "no austrumiem". Bijusī "Gora" vadītāja uzskata – tas jāpārņem valstij
Jau ziņots, ka Rēzeknes dome nav gatava atbalstīt KM piedāvājumu valsts iesaistei koncertzāles "Gors" pārvaldībā sadarbībā ar pašvaldību, liecina domes Finanšu un budžeta komitejas sēdes lēmums.
Domes komiteja pirmdien nolēma neatbalstīt KM izteikto priekšlikumu par valsts līdzdalību SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" pamatkapitālā, iegūstot 75% kapitāla daļu un izšķirošu ietekmi kapitālsabiedrības pārvaldībā.
Tāpat nolemts neatbalstīt KM priekšlikumu par pašvaldības nekustamā īpašuma – Latgales vēstniecības "Gors" ēkas Pils ielā 4, Rēzeknē – un tā aprīkojuma nodošanu valsts īpašumā.
Domes komiteja rosina KM izvērtēt iespēju īstenot valsts iesaisti "Austrumlatvijas koncertzāles" darbības nodrošināšanā, noslēdzot deleģēšanas līgumu kā sadarbības modeli, kas nodrošinātu ilgtspējīgu un sabalansētu iesaisti kultūrpolitikas mērķu sasniegšanā.
Tāpat nolemts aicināt citas Latgales reģiona pašvaldības izvērtēt iespēju iesaistīties profesionālās mākslas pieejamības, kultūrvides stiprināšanas un reģionālās identitātes attīstības sekmēšanā, noslēdzot deleģēšanas līgumu kā sadarbības modeli.
Pašvaldība uzskata, ka optimālākais risinājums ir sadarbības formas, kas balstītas uz deleģēšanu vai līdzdarbību, nevis pilnīgas īpašumtiesību vai kontroles nodošanas modeli. Deleģēšanas mehānisms nodrošina kā valsts interešu ievērošanu, tā vienlaikus saglabā arī pašvaldības iespējas turpināt pārvaldīt īpašumu un nodrošināt saturisko piedāvājumu vietējo kopienu kultūras vajadzībām, infrastruktūras lietojumu un finansiālo ilgtspēju.
Pašvaldības ieskatā šāda pieeja ļautu panākt stratēģisku līdzsvaru starp valsts un pašvaldību kompetencēm, ievērojot Pašvaldību likuma un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasības, kā arī nodrošinot sabiedrības kultūras tiesības.
Dome savu nostāju paudīs domes sēdē 13. februārī, pieņemot gala lēmumu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
