"Politico" acīm: kā Latvija gatavo jauniešus militārai krīzei

"Politico" savā Latvijas apmeklēšanas laikā viesojās Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā, kur ikdienā dominē mode un viesmīlība, bet šajās dienās norisinājās šaušanas apmācības.

Tehnikuma audzēkne, 18 gadus vecā Sindija Brakovska sapņo kļūt par frizieri vai deju skolotāju. Taču kādā marta rītā viņa kopā ar citām audzēknēm sēdēja klasē, kur uz galdiem novietotas pneimatiskās šautenes. "Esmu mazliet nervoza," viņa žurnālistam atzina pirms pirmās reizes ar ieroci rokās, vienlaikus piebilstot: "Es domāju, ka [šādām mācībām] ir jēga."

Neparasta aina Eiropas kontekstā

Kā uzsver "Politico", daudzviet Eiropā šāda aina būtu skandaloza. Piemēram, Vācijā izglītības nozares pārstāvji asi iebilst pret militāru klātbūtni skolās.

VIDEO: Skolu direktori grib pieslīpēt valsts aizsardzības mācību norisi

Latvijā situācija ir pretēja – militārā apmācība kļuvusi par daļu no mācību procesa. Tas lielā mērā skaidrojams ar ģeopolitisko situāciju: Latvija atrodas pie Krievijas un Baltkrievijas robežām un ir NATO austrumu flanga valsts.

Latvijā ieviestā valsts aizsardzības mācība ietver militāro vēsturi, orientēšanos, pirmo palīdzību un ieroču apmācību. Programma vidusskolēniem ilgst 112 stundas divu gadu laikā – vairāk nekā, piemēram, Igaunijā.

Programmas vadītājs pulkvedis Valts Āboliņš uzsver: "Mērķis nav apmācīt karavīrus, bet veidot atbildīgākus pilsoņus."

Viņš arī norāda, ka svarīgi mazināt sabiedrībā pastāvošās bailes no militārās jomas: "Mēs vēlamies noņemt fobijas, kas jauniešiem un viņu vecākiem rodas, saskaroties ar militārām lietām."

Praktiskā apmācība – ar emocijām

Ne visiem skolēniem gan šīs nodarbības nāk viegli. Kā apraksta "Politico", kāda audzēkne nolauzusi nagu, mēģinot izmantot ieroci, bet cita sākusi raudāt, nespējot tikt galā ar aprīkojumu.

Tomēr vairums turpina mācības. Nagu nolauzusī skolniece pēc neveiksmes atgriežas un veiksmīgi ievieto aptveri, pasmaidot par savu veikumu.

VIDEO: Valsts aizsardzības mācību apgūst 27 tūkstoši jauniešu. Ko skolēni apgūst?

Instruktors Andris Skanis uzsver praktiskās pieejas nozīmi: "Aizsardzību nevar iemācīt tikai teorijā. Tas jādara atkal un atkal."

Vēsturiskā pieredze un draudu sajūta

Kā akcentē "Politico", Latvijas pieeju būtiski ietekmē vēsture – valsts piedzīvojusi gan padomju okupāciju, gan nacistiskās Vācijas okupāciju.

Savukārt pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā draudu sajūta reģionā tikai pieaugusi. Kā norāda medijs, Baltijas valstis apzinās, ka krīzes gadījumā tām jāspēj aizstāvēties arī pašām.

Programmai ir arī sociāls mērķis – stiprināt sabiedrības vienotību, īpaši ņemot vērā lielo krievvalodīgo kopienu Latvijā. "Mēs varbūt nemainīsim uzskatus vienā dienā, bet varam veicināt kritisko domāšanu," skaidro Āboliņš. "Dažkārt tas nozīmē tikai to, ka jaunieši mājās sāk uzdot jaunus jautājumus."

Ko darīt, ja jaunietis nevēlas turēt ieroci?

Instruktori uzsver, ka uzspiešana netiek izmantota. Ja skolēns reliģisku vai pacifistisku uzskatu dēļ nevēlas piedalīties, viņam tiek piedāvāta alternatīva – piemēram, prezentācija.

Tomēr Skanis piebilst: "Ja Latvijā sāksies karš, visiem būs jābūt gataviem."