Eiropas Parlaments ir vienīgā tieši ievēlētā Eiropas Savienības institūcija, kuras uzdevums ir pārstāvēt iedzīvotāju intereses.
Kopā ar Eiropas Savienības Padomi tas pilda likumdevēja funkciju – pieņem un groza tiesību aktus un lemj par Savienības budžetu. Parlaments arī uzrauga Eiropas Komisijas un citu struktūru darbu, kā arī sadarbojas ar dalībvalstu parlamentiem un uzklausa to viedokli.
Eiropas Parlamenta deputātus ievēlē tiešās vispārējās vēlēšanās uz pieciem gadiem. Šajās vēlēšanās tiks ievēlēti 720 deputāti, un tas ir par 15 deputātiem vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās.
Mazākais deputātu skaits no vienas dalībvalsts ir seši, lielākais – 96.
Eiropas Parlamenta deputāti apvienojas politiskajās grupās atbilstīgi savai pārliecībai nevis valstiskajai piederībai.
Lai sagatavotos darbam plenārsēdēs, deputāti arī sadalās vairākās pastāvīgās komitejās, kuras specializējušās kādā noteiktā jomā. Parlamentā tādu ir 20, un katrai savs priekšsēdētājs, birojs un sekretariāts.
Parlamenta darbu vada priekšsēdētājs. To ievēlē uz divarpus gadiem, jeb pusi no sasaukuma termiņa, un viņu var pārvēlēt.
Priekšsēdētājs pārstāv Parlamentu starptautiskajās attiecībās un attiecībās ar citām Eiropas Savienības iestādēm.
Parlamenta plenārsēdes notiek katru mēnesi, vien izņemot augustu, četru dienu sesijā Strasbūrā. Papildu sesijas rīko Briselē.
Plenārsēdē galvenokārt balsošana. Parasti pirms balsošanas par attiecīgo ziņojumu notiek debates, un tās notiek visās 24 oficiālajās Eiropas Savienības valodās. Visbiežāk deputāti uzstājas savā dzimtajā mēlē, un tulki viņu teikto pārtulko pārējās valodās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
