Cīņa par krēsliem. Kā notiek amatu dalīšana pēc Eiroparlamenta vēlēšanām?

Pirmkārt un galvenokārt 27 ES valstu un valdību vadītājiem ir jāvienojas par nākamo Eiropas Komisijas, Eiropadomes un Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju, kā arī par nākamo ES ārpolitikas vadītāju.

Plāna pirmais punkts – parlamenta priekšsēdētāja ievēlēšana

Pirmdien, 10. jūnijā, vadošie politiskie spēki sāks izvērtēt rezultātus un apspriest visus iespējamos scenārijus. Viens no pirmajiem jaunās asamblejas lēmumiem būs parlamenta priekšsēdētāja ievēlēšana, un šim lēmumam ir nepieciešams absolūts balsu vairākums.

Aizejošā Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola, kura gatavojas otrajam divarpus gadu pilnvaru termiņam, 11. jūnijā, visticamāk, sasauks pašreizējo politisko grupu vadītāju sanāksmi, lai izvērtētu rezultātus.

Pirmajās politisko spēku sanāksmēs, kas plānotas no 18. jūnija līdz 3. jūlijam, spēki ievēlēs arī savus jaunos vadītājus, ņemot vērā jauno Parlamenta politisko sastāvu. Tomēr jaunus spēkus un vadītājus var izveidot jebkurā laikā.

16. jūlijā parlaments ievēlēs savu jauno priekšsedētāju. Līdz šim brīdim Parlamenta politiskajām grupām vajadzētu būt jau iepriekš vienojušāmies par iekšējo amatu sadalījumu, sākot no priekšsēdētāja vietniekiem un beidzot ar komiteju priekšsēdētājiem. Aptuveni 100 amatu.

Pēc tam Parlamentam būs jāieplāno balsojums, lai apstiprinātu Eiropadomes izvirzīto Komisijas priekšsēdētāja amata kandidātu.

Neformālas sarunas par nākamo Eiropadomes priekšsēdētāju

17. jūnijā ES līderi tiksies neformālā ES samitā Briselē, kur piedalīsies vakariņās. Tajās tiks apspriesti amati, tomēr oficiāli nekas vēl netiks paziņots. Diskusijas pie vakariņu galda vadīs pašreizējais Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels.

Pirms vēl tiks nosaukti kādi konkrēti personu vārdi Eiropadomes priekšsēdētāja amatam, Mišels dosies uz Eiropas parlamentu, lai konsultētos ar ievēlēto politisko spēku vadītājiem.

Šajās vakariņās tiks apspriesti arī jaunā Eiropas komisijas vadītāja vārdi.

Jaunie parlamentārieši lemj par Eiropas Komisijas vadītāju

Jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām, 10. jūnijā, centriski labējā Eiropas Tautas partija (EPP) skatīsies, vai ir palikusi lielākā grupa Eiropas Parlamentā. Tādā gadījumā pilnīgi iespējams, ka viņi uz Eiropas Komisijas vadītāja amatu atkārtoti izvirzīs Urzulu fon der Leienu. Par viņu tad būs jābalso jaunajam parlamentam, visticamāk tas notiks 16. jūlijā.

EPP un fon der Leienas labā roka Bjorns Zaiberts nekavējoties veiks aprēķinus, lai pārbaudītu, vai 361 balss vairākums Eiropas Parlamentā ir sasniedzams.

Ja parlaments balsos un kandidāts, piemēram, fon der Leiena, tiks noraidīts, Eiropadomei būs vēl viens mēnesis laika, lai ierosinātu alternatīvu. Tā būtu vēl nepieredzēta politiska krīze Eiropas Savienībā.

Jaunais Eiropas Komisijas priekšsēdis ieceļ savus komisārus

Kad jaunais Eiropas Komisijas priekšsēdētājs ir ieguvis Eiropas parlamenta atbalstu, viņš vada pārejas posma komandu jaunās izpildvaras izveidei.

Katra valsts saņem savu portfeli, un Eiropas galvaspilsētu uzdevums ir izvirzīt savus komisārus.  Iepriekšējā kārtā fon der Leiena aicināja katru valsti izvirzīt divus kandidātus – vīrieti un sievieti. Ja viņa atgriezīsies uz otro termiņu, mēs varam sagaidīt tādu pašu procesu.

Latvija visu savu uzmanību pievērsīs jaunā ES tirdzniecības komisāra un Eiropas Komisijas izpildviceprezidenta krēsliem, kurus šobrīd ieņem "Jaunās Vienotības" saraksta pirmais numurs 2024. gada Eiroparlamenta vēlēšanās Valdis Dombrovskis.