Apspriešanai nodots plāns administratīvo reģionu darba pilnveidei

Šobrīd Latvijas pašvaldības ir sadalītas piecos plānošanas reģionos – Rīgas, Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Latgales. Virzot teritoriālo reformu, vietvaras centās panākt, ka pirms robežu pārzīmēšanas sākumā stiprina tieši reģionu kapacitāti, dodot tiem lielākas lemšanas tiesības, kā arī atvēlot atsevišķas valsts funkcijas.

Apkopojot ministriju viedokļus, reģioniem piedāvā nodot kopumā 13 funkcijas. Piemēram, pieaugušo izglītības koordinēšanu, tūrisma attīstības plānošanu, bērnu tiesību aizsardzību, licenču izsniegšanu uzņēmējdarbībai un citas.

Latvijas Pašvaldību savienība atzīst, – lai gan daudzas ziņojumā ietvertās idejas ir labas, tās esot pārāk simboliskas.

"Tās funkcijas visos gadījumos ir tādi pussolīši, nevis īsti soļi, jo pamatā runa ir par koordināciju, par kaut kādu uzlabošanu, nevis par to, ka tiešām dotu reālu pamatu reģionu attīstībai. Pašlaik viņi ir tāda koordinējoša, tāds kā sarunu klubs un sarunu klubs ir pilnīgi pietiekams jau pašlaik," norāda Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis.

Pašvaldību savienība nav priecīga arī par piedāvājumu mainīt plānošanas reģionu juridisko statusu, radot kopīgu valsts un pašvaldību iestādi. Viņuprāt, tādā veidā mazināsies organizāciju neatkarība. Diskusijas par nododamajām funkcijām grib turpināt arī plānošanas reģioni.

"Lai šos administratīvos reģionus izveidotu, ir vēl ļoti daudz darba darāma, ļoti daudz jautājumu, kuri ir neskaidri. Nu, kaut vai par pieaugušo neformālo izglītības programmu licencēšanu. Mūsu ieskatā tas nav atbalstāms tādas funkcijas deleģēšana reģioniem, jo mūsu ieskatā licencēšanai jābūt vienotai kārtībai visā Latvijā," saka Kurzemes plānošanas reģiona priekšsēdētāja Inga Bērziņa.

Savukārt Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede norāda: "Nozares ministrijas atvēl funkcijas, ar kurām viņas varbūt negrib nodarboties, kurām varbūt ir mazs finansējums, kas ir vairāk uz reģioniem ārpus lielajām pilsētām tās neatrisinātās problēmas, bet, manuprāt, tās nav tās lietas, kas būtu jādara reģioniem. Reģioniem būtu jāskatās pārnovadu problēmas, stratēģiskas lietas valstiski."

Pašvaldības uzsver, ka izstrādātais piedāvājums ir labs pamats diskusiju sākšanai. Uzklausīt partnerus sola arī nozari uzraugošajā ministrijā, norādot, ka atsevišķos jautājumos jau tagad tiek meklēts kompromiss.

"Saņemot atzinumus arī no pašvaldībām un lielajām pilsētām, mēs tomēr vērtējam iespēju, – kā saglabāt līdzšinējo statusu, proti, atvasinātas publiskas personas statusu, faktiski dodot tādu drusku lielāku no šī statusa izrietošu neatkarību," norāda VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša.

Risināmo jautājumu vidū būs arī reģionu finansēšanas modelis, pašvaldību ietekme lēmumu pieņemšanas procesā un citas lietas. Solīts, ka likums, kurā skaidri definēs turpmāko reģionu darbību, Saeimā nonāks nākamgad.