Ar Ukrainas palīdzību Latvija cer stiprināt pretgaisa aizsardzību
NATO iznīcinātāju izmantošana, lai notriektu dronus, ir tikai pagaidu risinājums. To trešdien pēc tikšanās Rīgas pilī atzina Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un premjers Andris Kulbergs. Viņi atkārtoti uzsvēra nepieciešamību koncentrēties uz pašiem savu pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanu. Un šajā ziņā ar lielām cerībām tiek saistīta nupat noslēgtā vienošanās par Ukrainas pieredzes pārņemšanu.
Drošības situācija nemainīgi ir viens no galvenajiem tematiem Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča uzmanības lokā.
Tiekoties ar premjerministru Andri Kulbergu, padziļināti apspriesta pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšana. Tas tāpēc, ka sabiedroto iznīcinātāji no Francijas, kas sargā Baltijas valstu debesis, pirmdien pirmo reizi Latgalē notrieca dronu. Tas Latvijā bija ielidojis Krievijas pretdarbības dēļ.
"Mēs labi saprotam, ka tas savā ziņā ir pagaidu risinājums, ka mums pašiem savas spējas ir jāattīsta. Tas ir tas virsuzdevums, pie kā šobrīd arī visas atbildīgās struktūras strādā. Protams, paies laiks. Protams, ka šādi incidenti atkārtosies. Protams, ka mēs savus rīcības algoritmus nemitīgi pilnveidojam šajā realitātē. Bet ir arī, protams, jāņem vērā šis psiholoģiskais aspekts, ka faktiski notriekts drons varbūt tomēr arī parāda, ka mēs esam spējīgi reaģēt. Bet, lai mēs būtu efektīvi, vēl tur diezgan daudz darbs ir ieguldāms."
Valdības vadītājs piekrīt, ka dronu notriekšana, izmantojot iznīcinātājus, nav ilgtermiņa risinājums, jo tas ir dārgi un neracionāli. Mūsu pašu bruņoto spēku pretgaisa aizsardzības spēju uzlabošanā Kulbergs lielas cerības saista ar Ukrainas pieredzes pārņemšanu.
Vakar Tallinā viņš ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski parakstīja vienošanos par sadarbību aizsardzības jomā, it īpaši, lai efektīvāk cīnītos pret droniem. Kā skaidro Kulbergs, jau drīzumā Latvijā ieradīsies ukraiņu militārie eksperti. Viņi novērtēs, kādas ir Latvijas spējas detektēt un neitralizēt dronus, un sagatavos rīcības plānu.
"Šis līgums dod mums "zaļo koridoru" tehnoloģiskai piekļuvei. Es to saucu kā abonēšanas pakalpojumu, kurā tas nav vienreizējs pasākums. Bet ukraiņi mums konstanti sniedz risinājumus, apmācības un informāciju, kā būt visefektīvākiem mūsu gaisa telpas aizsardzībā. Tieši to pašu pieredzi, kas notiek Ukrainā, pārnest uz Latviju un Baltiju."
Prezidenta vērtējumā šīs līgums ir labs pamats, lai stiprinātu pretgaisa aizsardzību.
"Šis ir tiešām ļoti labs un apsveicams solis. Un, es domāju, ka tagad galvenais ir to praktiski īstenot."
Pēc premjera teiktā līguma sagatavošanā ieguldīts "milzu darbs" un Latvija esot viena no retajām valstīm, kurai dota iespēja tik plašai sadarbībai ar Ukrainu aizsardzības jomā.
"Nopelns šādu līgumu saņemt un šādu sadarbības līmeni sasniegt ir tikai tāpēc, ka mēs esam vēsturiski bijuši pirmie un konstanti atbalstījuši Ukrainu ne tikai finansiāli, bet arī politiski un morāli visos līmeņos."
Amatpersonas sagaida, ka līgums nāks par labu arī Latvijas militārās industrijas attīstībai, jo tas paver iespēju ar Ukrainu sākt kopīgu ražošanu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
