Ārkārtas vēlēšanas Rīgā: kandidātu sarakstu vizītkarte – "KPV LV" un "Jaunā Saskaņa"

Dramatisku popularitātes kritumu kopš pēdējām Saeimas vēlēšanām ir piedzīvojusi valdošās koalīcijas partija "KPV LV". Tās nonākšana Rīgas domē šķiet maz ticama. Bet pārsteigumu varētu sarūpēt "Jaunā Saskaņa". Aptaujas tai iepriekš uzrādījušas tādu atbalstu, ar ko konkurentiem var nākties rēķināties.

Viens no "Jaunās Saskaņas" līderiem – uzņēmējs Juris Žuravļovs – uz politiskās skatuves uznāca 90. gadu beigās, kad tika ievēlēts Rīgas domē. Piedalījies vairāku partiju dibināšanā, kas bija pārstāvētas trīs sasaukumos galvaspilsētā. Viņa partija, būdama opozīcijā, savulaik arī stutējusi domes valdošo koalīciju.

Žuravļovs nereti sevi reklamējis tā, ka pievērsis arī policijas uzmanību. Protestējot pret pievienošanos Eiropas Savienībai (ES), pie Brīvības pieminekļa bija novietojis asenizācijas mašīnu. Bet pirms Eiroparlamenta vēlēšanām pozēja ar Kalašņikova automātu.

Tagad Rīgas domes vēlēšanās viņš kandidē ar pēdējo numuru "Jaunās Saskaņas" sarakstā, kura nosaukumam ir nepārprotama līdzība ar bijušā mēra Nila Ušakova partiju "Saskaņa".

TV3 Ziņas: Vai tas nav viltīgs triks, kā mulsināt vēlētājus, lai censtos atņemt balsis "Saskaņai"?

Žuravļovs: Nē, tas nav viltīgs triks tāpēc, ka ļoti daudzi bijušie tie, kas strādāja tajā partijā, pārgāja pie mums un arī pāries.

Saraksta līdere ir "Parex bankas" kādreizējā prezidenta Valērija Kargina bijusī sieva Tatjana Kargina, viņa bijusi notiesāta par krāpšanu un dokumentu viltošanu. Bet Karginas publiskā uzstāšanās radījusi šaubas par mēra amata kandidātes spēju sazināties latviski.

Tomēr Žuravļovs ir pārliecināts, ka Karginai latviešu valoda neradītu problēmas, strādājot rātsnamā.

"Viņai zināšanas ir astoņas valodas un divas augstākās izglītības – ekonomiste un juriste. Un tur es neredzu nekādas vispār problēmas. Bet galvenais, – viņa prot skaitīt naudu un domāt, kā ekonomēt projektos. Vot, par ko stāsts," saka Žuravļovs.

Saskaņā ar jūlija beigās veikto SKDS aptauju "Jaunā Saskaņa" balansē uz ievēlēšanai nepieciešamās piecu procentu robežas. Ja tiktu pie teikšanas, tās prioritāte ir sociālā palīdzība.

Tikmēr par Rīgas atslēgām cīnās arī partija "KPV LV". Lai gan iepriekšējās Saeimas vēlēšanās tā kļuva par otru populārāko partiju, "KPV LV" strauji zaudējusi popularitāti un sašķēlusies. No tās rindām izslēgti kādreizējie līderi – Artuss Kaimiņš un Aldis Gobzems, kuri nostājušies uz kara takas.

SKDS aptauja liecina, ka partiju Rīgā atbalsta tikai ap diviem procentiem respondentu. Tomēr "KPV LV" saraksta līderis, Saeimas deputāts Ralfs Nemiro, saskaņā ar šo aptauju, ir otrs atpazīstamākais mēra amata kandidāts.

"Mēs esam ar konkrētu piedāvājumu. Redzam Rīgu ne tik daudz caur Rīgas centru, bet caur iekšpagalmiem, caur mikrorajoniem, kur ilgstoši nav daudz kas sakārtos. Un es gribētu tādu virsmērķi uzstādīt: Rīga – Baltijas galvaspilsēta numur viens," saka Nemiro.

Nemiro Saeimā vada Tautsaimniecības komisiju, bet pirms tam viņš bija ekonomikas ministrs. Amatu nācās pamest, jo Nemiro zaudēja pielaidi valsts noslēpumam.

"Man ir daudz pārmetuši, ka jautājums par pielaidi nav atrisināts un tā tālāk. Neaizmirsīsim, ka nevienam no kandidātiem tādas nav. Rīga ir saimnieciska organizācija, un te faktiski vēlētājiem jāizvēlas cilvēks, kas faktiski varētu uzreiz uzņemties un strādāt Rīgā. Nu tāds riktīgs Rīgas saimnieks," bilst Nemiro.

Ārkārtas vēlēšanās kopumā kandidē 15 saraksti. Tiek prognozēts, ka izredzes tikt ievēlētām ir vismaz astoņām partijām.