Trīs valstu valdību vadītāju uzmanības centrā bija turpmākais atbalsts Ukrainai un reģionālā drošība, ko Krievija cenšas vājināt arī ar hibrīduzbrukumiem. Premjeres atzina, ka pret tiem visefektīvāk var cīnīties kopīgiem spēkiem, iesaistot arī Rietumeiropas valstis.
Mūsu reģiona drošība ir tieši atkarīga no Ukrainas uzvaras, tāpēc Baltijas valstis nenogurstoši turpinās palīdzēt Ukrainai cīnīties, lai uzveiktu Krievijas imperiālistisko ļaunumu. Pēc trīs Baltijas valstu premjerministru tikšanās Viļņā to atzina Lietuvas valdības vadītāja Ingrīda Šimonīte.
Sarunās panākta vienošanās, ka jāpastiprina spiediens pret Krieviju, pēc iespējas ātrāk jāpieņem 14. sankciju kārta un jāpanāk, ka finansējumu Ukraina saņem arī no pašas agresorvalsts iesaldētajiem resursiem.
Kaja Kallasa
Igaunijas premjerministre
Mums ir jāatrod risinājums, kā izmantot arī Krievijas iesaldētos aktīvus. Tāpēc, ka nodokļu maksātāji dažās valstīs, kas ir lielākas par mums, jautās, kāpēc mēs maksājam par zaudējumiem Ukrainā, ko mēs neesam nodarījuši. Šos zaudējumus ir radījusi Krievija, viņiem par to arī jāmaksā.
Pēc tikšanās arī izskanēja atziņa, ka Krievijai neizdosies iebiedēt Baltijas valstis ar tādiem hibrīduzbrukumiem kā nesenajiem GPS signāla traucējumiem, kas ietekmēja aviosatiksmi Igaunijā. Līdzīgi uzbrukumi arī citviet Eiropā kļūst par vien aktuālāku problēmu.
Ingrīda Šimonīte
Lietuvas premjerministre
Mums jāapzinās, ka mērķis ir samazināt atbalstu Ukrainai ne tikai šeit, bet visā reģionā, kas cenšas darīt visu iespējamo, lai palīdzētu Ukrainai. Un mums tas skaidri jāsaprot. Protams, mūsu institūcijām – izlūkdienestiem, tiesībaizsardzības iestādēm, robežsardzei – ir jāsadarbojas bez aizķeršanās un ļoti efektīvi. Un tās tieši to arī dara, to es varu apsolīt, tas ir fakts, lai samazinātu risku, cik vien tas iespējams.
Kā atzīst premjeres, Baltijas valstu dienestu turpinās koordinēt savu darbību, lai cīnītos pret Krievijas agresijas izpausmēm, vienlaikus cerot arī uz plašāku sabiedroto atbalstu.
Evika Siliņa
Ministru prezidente, "Jaunā Vienotība"
Mums jāatceras, ka hibrīduzbrukumus Krievija cenšas izmantot arvien biežāk, lai vājinātu mūsu demokrātiju, mūsu politisko gribu atbalstīt Ukrainu. Un to jau mēs kopā esam apspriedušas, ka būsim skaļa balss, lai citām Eiropas valstīm izskaidrotu, kas notiek. Tāpēc, ka Baltijas valstis un viss reģions, kas ir kaimiņos Krievijai un Baltkrievijai, daudz labāk izprot hibrīduzbrukumus kā, iespējams, citas valstis.
Premjeres tāpat apsprieda NATO samitu, kas pēc diviem mēnešiem notiks Vašingtonā. Viņu vērtējumā svarīgi ir vienoties par nākamajiem praktiskajiem soļiem, kā turpināt iedzīvināt Baltijas valstu aizsardzības plānus un panākt lielāku finansējumu aizsardzībai. Kā uzsver premjeres, diviem procenti no katras dalībvalsts iekšzemes kopprodukta jābūt minimumam, nevis griestiem.
