Beigusies prezidenta kandidātu oficiālā izvirzīšana; uzzini, kāda ir kandidātu līdzšinējā pieredze

Šobrīd Saeimā oficiāli pieteikti četri pretendenti. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) prezidenta amatam izvirzījusi aizsardzības ministru Raimondu Vējoni, bet Nacionālā apvienība (NA)- juristu Egilu Levitu. Latvijas Reģionu apvienība (LRA) pieteikusi Saeimas deputātu Mārtiņu Bondaru, bet opozīcijas lielākā partija Saskaņa – Sergeju Dolgopolovu.

Turpmākās dienas viņus uzklausīs Saeimas deputāti. Kandidatūru atbilstību likumam vēl pārbaudīs Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.

Latvijas reģionu apvienības deputāts Mārtiņš Bondars

Dzimis 1971. gada 31. decembrī. Studējis teorētisko matemātiku Latvijas Universitātē, starptautiskajā uzņēmējdarbībā Leiklendas koledžā un Hārvardas universitātē, kur 2011.gadā ieguvis maģistra grādu.

Bijis Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs, strādājis Latvijas Unibankas korporatīvo lietu nodaļā un Interbaltija Invest. 1998. gadā Mārtiņš Bondars kļuva par Ministru prezidenta Viļa Krištopāna biroja vadītāju, vēlāk kļuva par prezidentes Vairs Vīķes-Freibergas kancelejas vadītāju. Pēc darba prezidentes kancelejā atgriezies uzņēmējdarbībā, 2006. gadā tika ievēlēts par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāja amatā. Šo amatu pametis 2009. gadā.

Bijis partijas Tēvzemei un brīvībai/LNNK biedrs, 2014.gadā iestājies partijā Latvijas Reģionu apvienība, kuras sarakstā 2014. gadā startēja gan Eiropas Parlamenta, Saeimas vēlēšanās. 12. Saeimas deputāts, pirmais oficiāli pieteiktais prezidenta kandidāts, kuram viņa partija apliecinājusi viennozīmīgu atbalstu.

Brīvi pārvalda latviešu, krievu un angļu valodu.

ZZS kandidāts, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis

Dzimis 1966. gada 15. jūnijā Pleskavas apgabalā, Krievijā. Studējis bioloģiju Latvijas Universitātē, kurā ieguvis bakalaura un maģistra grādu. Ieguvis izglītību arī Igaunijā – Tallinas Tehniskajā universitātē, kā arī Somijā – Tamperes Tehniskajā universitātē.

Ir latviešu biologs un politiķis, pašreizējais Latvijas aizsardzības ministrs, bijušais vides ministrs un Saeimas deputāts.

Strādājis gan par bioloģijas skolotāju Madonas 1. vidusskolā, gan arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Madonas reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieku. 1990. gadā ievēlēts par Madonas pilsētas domes deputātu. 2002. gadā Vējonis kļuva par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, šo amatu dažādu valdību sastāvā ieņēma nākamos 8 gadus. 2010. gadā ievēlēts par 10. Saeimas deputātu no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta, saglabāja ministra amatu arī Valda Dombrovska otrajā valdībā. 2011. gadā pēc vides ministra amata likvidēšanas atgriezās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra krēslā, pēc tam turpināja darbu 11. Saeima kā Saeimas deputāts.

2014. gada janvārī kļuva par Aizsardzības Ministru Laimdotas Straujumas valdībā, šo amatu pilda līdz pat šodienai.

Vējonis ir Latvijas Zaļās partijas un Zaļo un Zemnieku savienības biedrs, šobrīd pilda arī Latvijas Zaļās partijas priekšsēdētāja pienākumus.

Pārvalda latviešu, krievu un angļu valodu.

Partijas Saskaņa prezidenta amata kandidāts Sergejs Dolgopolovs

Dzimis 1941. gadā Rīgā. Studējis Rīgas Politehniskajā institūtā, kurā 1963.gadā ieguvis inženiera-tehnologa profesiju, vēlāk 1969. gadā beidzis aspirantūru.

Iepriekš strādājis Rīgas pusvadītāju rūpnīcā Alfa, pēc tam arodbiedrību jomā un partijas darbā. Bijis Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas Valsts un nevalstisko organizāciju sektora vadītājs, 1990. gadu sākumā strādājis Rīgas izpildkomitejā.

1994. gadā startēja Rīgas Domes vēlēšanās no Tautas Saskaņas partijas, deputāta vietu tajā gadā neieguva. 1998. gadā kā deputāts tika ievēlēts Rīgas domē. 2001. gadā ticis ievēlēts Rīgas domē no PCTVL saraksta, ievēlēts par Rīgas domes priekšsēdētāja Gundara Bojāra vietnieku. 2003. gadā izslēgts no Tautas Saskaņas partijas pēc konflikta ar tās līderi Jāni Jurkānu, tāpēc kopā ar domubiedriem izveidoja savu politisko spēku "Cita politika". 2004. gadā uz tā bāzes Dolgopolovs izveidoja jaunu partiju Jaunais Centrs un kā tās līderis 2005. gadā tika ievēlēts Rīgas domē. Tai pašā gadā Jaunais Centrs kopā ar Tautas Saskaņas partiju izveidoja apvienību "Saskaņas centrs" un kļuva par tās pirmo priekšsēdētāju.

No apvienības Saskaņas Centrs saraksta Dolgopolovs ticis ievēlēts 9. Saeimā un 10. Saeimā. Vēlētāju uzticību guva arī ārkārtas Saeimas vēlēšanās 2011. gadā, kad tika ievēlēts 11. Saeimā. Kandidēja 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Saskaņas Centra saraksta.

Brīvi pārvalda latviešu un krievu valodu.

Nacionālās apvienības izvirzītais kandidāts Egils Levits

Dzimis 1955. gadā Rīgā. Studējis Hamburgas Universitātē Juridiskajā fakultātē un Filozofijas un sabiedrisko zinātņu fakultātē, Politisko zinātņu nodaļā. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors tiesību zinātnēs.

Piedalījies Atmodas kustībā, bijis Latvijas Tautas frontes domes loceklis un Pilsoņa kongresa loceklis. 1990. gada 4. maija Deklarācijas par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanu koncepcijas autors. Bijis Latvijas Republikas Augstākās padomes padomnieks.

Egils Levits ir bijis Latvijas vēstnieks Vācijā un Šveicē. 1993. gada 5. Saeimas vēlēšanās ievēlēts kā deputāts no partijas Latvijas Ceļa saraksta. Tajā pašā Saeimas sasaukumā ticis iecelts par Tieslietu ministru Valda Birkava valdībā. Pēc darba Saeimā un valdībā Egils Levits atgriezās diplomātiskajā dienestā kā Latvijas vēstnieks Austrijā, Ungārijā, Šveicē. No 1995. līdz 2004. gadam Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis. Tajā pašā laikā bija arī Eiropas Drošības un Sadarbības organizācijas samierināšanas un arbitrāžas tiesas samierinātājs, kopš 2001. gada ir Starptautiskās Arbitrāžas tiesas tiesnesis. 2004. gadā Egilu Levitu ievēlēja par Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi.

2013. gadā, būdams Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs, Levits izstrādāja Satversmes preambulas projektu.

Brīvi pārvalda latviešu, vācu, krievu, franču un angļu valodu.