Deputāti aicina Ukrainai sūtīt vairāk Latvijā ražotu militāro preču; AM saka – tas nav iespējams
Daļa Saeimas deputātu aicina Aizsardzības ministriju uz Ukrainu turpmāk sūtīt līdz pat 90% Latvijā ražotu preču. Tas palīdzētu pašmāju militārajai industrijai un vienlaikus sildītu ekonomiku. Taču, Aizsardzības ministrijas ieskatā, tas nav iespējams, jo Ukrainai pamatā nepieciešams bruņojums, ko Latvija neražo. Turpretī Ārlietu ministrija ir pārliecināta, ka atbalsta sniegšanas "spēles noteikumus" ir iespējams mainīt un par to liecinot Igaunijas pieredze.
Saeimā šodien spieda par šķēršļiem, kas jānovērš, lai pašmāju uzņēmējiem būtu vienkāršāk iesaistīties Latvijas un Ukrainas militāro spēju stiprināšanā.
Uzmanību tam veltīja Eksporta un konkurētspējas apakškomisijas sēdē, kur arī izskanēja aicinājums Ukrainai palīdzēt pamatā ar to, ko spēj saražot Latvijas militārās industrijas uzņēmumi.
"Labi, ir 10% specifiski, ko ukraiņi ļoti lūdz, ko mēs nevaram saražot. Respektējam, palīdzam. Bet to, ko mēs varam, kāpēc mums ir jāsūta importa preces? Ja kaut kur būs investīcijas, tā ir militārā industrija. Kāpēc mums šīs lielās plūsmas būtu ar vieglu roku jāatdod importa precēm? Tas, man liekas, ir nacionālo interešu jautājums, ja mēs noteiktu, ka mēs maksimāli saražojam šeit uz vietas."
Taču Aizsardzības ministrijā skaidro, ka Ukrainai Latvija var piedāvāt tikai to, kas atbilst Ukrainas izvirzītajām prasībām.
"Vai nu mums ir Ukrainas Aizsardzības ministrijas piekrišana ņemt pretī preces, vai nav. Aizsardzības ministrija Ukrainas pusē izlemj, kuras preces viņi ņem pretī. Tas vajadzību spektrs principā lielā mērā gravitē attiecībā uz bruņojumu sistēmām, kuras principā Latvijā netiek ražotas."
Šādi izteikumi, klātesošo deputātu ieskatā, neiztur kritiku, jo Ukrainai šobrīd ir tik daudz vajadzību, ka tai noteikti noderētu arī kaut kas no tā, ko spēj saražot Latvija.
"Mēs jau šeit nerunājam par kaut kādiem koka zirdziņiem vai ledusskapja magnētiņiem. Mēs runājam par industriju, kura mums ir. Šajā gadījumā, ja tie ir pārvietošanās līdzekļi, kuri būtu vajadzīgi. Kaut pārtikas pakas, kuras ir izstrādātas konkrētas."
Kā sēdē norādīja vietējās industrijas pārstāvis, tieši tā jau rīkojas Igaunija un Latvijai būtu jāpārņem ziemeļu kaimiņa pieredze.
"Var apbrīnot, kā saka, visu degsmi, ja kāds cenšas izgudrot velosipēdu savā šķūnītī. Viņi veido katalogu. Viņi uzrunā savu industriju. Viņi šo katalogu piedāvā ukraiņiem. Un visi viņu dienesti strādā ar to, lai parādītu ukraiņiem – šis ir tas, ko no mums var paņemt. Tā ir pilnīgi cita pieeja. Tā ir skatīšanās, kā saka, caur citu teleskopa galu, man liekas."
Pieejai maksimāli atbalstīt Latvijas uzņēmējus pievienojas arī Ārlietu ministrija. Tiesa gan, tā norāda – tas nozīmē mainīt līdzšinējos nosacījumus, kā Latvija sniegusi atbalstu Ukrainai. Tāpēc par to vispirms būtu jāvienojas valdībai.
"Vajadzētu tādu politisku uzstādījumu Aizsardzības ministrijai, ka mēs, Latvija, varam palīdzēt ar to, ko mēs ražojam – kā minimums 80% no kopējās summas. Un vienkārši Aizsardzības ministrijai iedot šādus spēles noteikumus. Tad viņiem pašiem arī būs vieglāk runāt ar Ukrainas Aizsardzības ministriju, ka mēs varam iedot šo. Vai nu jūs ņemat, vai nu jūs neņemat neko. Vienkārši mums ir tas un viss!"
Deputāti vērsa uzmanību, ka šobrīd Latvija nereti darbojas kā starpnieks un Ukrainu apgādā ar precēm, kas iegādāta ārzemēs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
