Desmitiem Eiropas miljoni, izrādās, paredzēti neesošiem jauniešiem bezdarbniekiem

Klausoties Labklājības ministrijas amatpersonas rodas iespaids, ka Latvijā ir nenormāli daudz jauniešu, kuri negrib ne strādāt, ne mācīties. Pēc Labklājības ministra versijas slinkie jaunieši varētu mierīgi piepildīt kādu no Latvijas lielajām pilsētām.

Tomēr, oficiālā statistika liecina par citiem skaitļiem.

Pat 2012. gadā, kad bija vissmagākā situācija neaktīvo jauniešu skaits tikai tuvojās 50 000, bet pagājušajā gadā nesasniedza pat trīsdesmit tūkstošus.

Vai nu amatpersonas joprojām dzīvo 2012. gadā, vai arī ir kāds cits iemesls tam kāpēc vēl tiek minēts tik liels 15 līdz 29 gadus vecu bezdarbnieku skaits.

Nesen ir uzsākta nodarbinātības programma "Jauniešu garantija", tās priekšrakstos ir minēts milzīgais vairāk nekā 50 000u jauniešu skaits. Programmas īstenošanai nodarbinātības valsts aģentūra un valsts izglītības attīstības aģentūra saņēma teju 67 miljonus eiro.

Latvijas Universitātes socioloģijas fakultātes doktors pieļauj, ka lielais jauniešu skaits pavēra ceļu naudas piesaistīšanai.

Tomēr, izrādās, ka Eiropas Komisija piešķirot naudu skatījās uz 2012. gada datiem. Pietika, lai kaut vienā no Latvijas reģioniem jauniešu bezdarbs sasniegtu 25% no kopējā nestrādājošo skaita.

Savukārt šogad jauniešu bezdarbnieku skaits varētu būt vēl mazāks nekā 29 tūkstoši 2014. gadā. Jaunatnes starptautiskā programma meklēs pašus kūtrākos jauniešus, kuri nekur nav reģistrēti un centīsies tos atgriezt aktīvajā dzīvē.

Tomēr, izskatās, ka Valsts Izglītības attīstības aģentūrai naudu iztērēt neklāsies grūti. Teju trīsdesmit miljonus eiro paredzēts ieguldīt 6,5 tūkstošu jauniešu apmācībās, stipendijās, ceļa naudā un citos sadzīviskos izdevumos. Taču pat šajā gadījumā izskatās, ka nauda paliks pāri.

Kopā 66,7 miljoni eiro tiks tērēti līdz 2020. gadam. Četri ar pusi miljoni no jauniešu izglītošanai un nodarbināšanai piešķirtās naudas ir Latvijas budžeta līdzekļi.