Eiropas Komisija grib Latvijai uz pusi samazināt brētliņu kvotu; zivsaimnieki neizpratnē
Brētliņu daudzums Baltijas jūrā pēdējos trīs gadus strauji sarūk, tādēļ Eiropas Komisija nākamgad grib to nozveju samazināt teju uz pusi. Zemkopības ministrija un zvejnieki nenoliedz, ka gan brētliņām, gan citām zivju sugām mūsu jūrā klājas arvien sliktāk, taču to ietekmējot daudzi citi faktori, nevis zvejnieki.
Izmaiņas nozvejas kvotās Eiropas Komisija piedāvā katru gadu. Latvijas gadījumā labas ziņas šobrīd ir tikai par reņģēm – tām apstākļi esot labi un kvotas rosināts palielināt gan jūrā, gan Rīgas līcī, taču pārējo sugu nozveju un piezveju grib samazināt.
Lielākā neapmierinātība nozarē attiecībā uz brētliņām, kur sarukums draud teju uz pusi. "To mēs neesam gatavi akceptēt brētliņai – tā ir kļuvusi par svarīgāko un galveno sugu Baltijas jūrā, ko mēs zvejojam," norāda Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.
Zemkopības ministrija kopā ar zivsaimniecības nozari ir gatava 30% procentu samazinājumam, jo pēdējos trīs gadus brētliņu jūrā tiešām kļūstot arvien mazāk. Zivsaimnieki apzinās, ka bez zivīm nozare tāpat iznīks, taču uzskata – ir citi veidi kā postu samazināt.
"Tas, kam mēs vēršam uzmanību – aizliegt zvejot lielajiem zvejas kuģiem, kas ir virs 42 metriem un lielāki. Pēc mūsu aplēsēm, tie ir tie kuģi, kas nodara lielāko postu zivju resursam Baltijas jūrā. Tie lielie kuģi, kas ir zviedri, dāņi, zinu, ka ZM, viesojoties Zviedrijā, šis jautājums tika apspriests, bet zviedri neatbalsta šādu jautājumu."
Zivju krājumus Baltijas jūrā ietekmē gan ne tikai zvejniecība, bet kopējais jūras stāvoklis – tajā samazinās sāļuma koncentrācija, pieaug piesārņojums, notiek sasilšana, ir arī milzīgs skaits roņu. Arī dabas organizācijas šīs visas problēmas atzīst, taču uzskata – kvotu samazinājums ļautu garantēt, ka brētliņu populācija neizzūd pilnībā.
"Mēs varam paskatīties uz mencu kā piemēru, pirms dažiem gadiem mēs to zvejojām un tā bija tik nozīmīga suga, ko patērējām šajā reģionā un zinātne ilgi teica – vajag zvejot mazāk, bet valstis zvejoja vairāk nekā zinātne teica. Mencu populācija pilnībā sabruka, vairākus gadus pēc kārtas mēs nevaram zvejot mencu, un populācija neatjaunojas jau vairākus gadus. Un atkal apstākļi ir daudzi, kas šo ietekmē, bet mēs viņu izzvejojām tik tālu, ka šī populācija nevar vairāk atkopties."
Arī Zemkopības ministrijā apzinās, ka zivju krājumi iet mazumā, taču uzskata – apgriežot tikai nozveju, labāk nekļūs.
"Pārtraucot zveju, neiedarbojoties uz citiem cēloņiem, situācija jau nemainās. Zivis jūrā vēl arvien ir, viņas spētu sevi atražot, ja apstākļi būtu atbilstoši , bet acīmredzot tādi nav, un nav arī padoma no zinātnes – ko ar cilvēka spēkiem būtu iespēja ietekmēt, lai izmainītu šos apstākļus."
Pasaules dabas fonds gan saka – ierosinājumi jūras vides uzlabošanai zinātniekiem gan esot, taču to īstenošana prasītu vairākus gadu desmitus un tūlītēju risinājumu tiešām nav.
Jautājumu par nozvejas kvotu apjomiem Eiropas Komisijā skatīs nākamnedēļ. Pērn Latvijai, kopā ar sadarbības valstīm, izdevās panākt, ka Komisija atkāpjas no sākotnēji piedāvātajiem samazinājumiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
