Eksperts: Baltijas valstīm vērtīgāk būtu virzīt vienu kandidātu NATO vadītāja amatam

Par Latvijas ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa gatavību kandidēt uz NATO ģenerālsekretāra amatu 19. novembrī vēstīja ziņu aģentūra "Bloomberg", kurai Kariņš šos plānus apstiprinājis.

Pirmdien nedz ar Kariņu, nedz valdības vadītāju Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem sazināties neizdevās. Tieši Ministru kabineta uzdevums būtu virzīt kandidātu augstajam amatam. Pēc tam diplomātisku konsultāciju ceļā starp visām alianses dalībvalstīm tiek panākta vienošanās par to, kurš būs NATO vadītājs.

Iepriekš vairākkārt izskanējis, ka nākamajam ģenerālsekretāram jābūt no Austrumeiropas un, vēlams, sievietei. Jau labu laiku iepriekš kā viena no kandidātēm tika minēta Igaunijas premjere Kaja Kallasa, kura oficiāli savu gatavību startēt uz šo augsto amatu apstiprināja medija "Politico" rīkotajā Aizsardzības forumā pagājušajā nedēļā. Kallasas mājās Igaunijā reakcija par šādu lēmumi ir divējāda. No vienas puses redzēt savējo tik augstā amatā noteikti būtu balsts valsts drošībai. Cits jautājums – vai tai jābūt Kallasai.

"Šo lēmumu nepieņemsim mēs. Tas būs kopējs NATO lēmums. Taču izvēle liecinās, kurš kandidāts ir bijis labs savā valstī. Tāds, kurš spēj būt vidutājs, kas ir būtiski NATO ģenerālsekretāra amatā. Vakar to pašu paziņoja Latvijas ārlietu ministrs. Mūsu reģiona interesēs, protams, būtu, lai kāds no Baltijas valstīm ieņemtu šo amatu – taču stratēģiski prātīgāk būtu vienoties par vienu kandidātu no Baltijas valstīm," secina Igaunijas parlamenta deputāts Raimonds Kaljulaids.

Savukārt Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks, pētnieks, un Rīgas Stradiņa Universitātes lektors Mārtiņš Vargulis uzsver, ka Igaunijas premjerministre ir veiksmīgi uzsākusi kampaņu ASV: "Šī uzsāktā kampaņa no Igaunijas premjerministres, tiekoties ar republikāņiem, demokrātiem, senatoriem, norādīja uz to, ka ASV viņas kandidatūrai ir dzirdīgas ausis, tas ir būtisks darbs, kampaņveidīgs darbs – ja šī apņemšanās ir nopietna no Kariņa puses, tad viņam šādas aktivitātes būs jāveic. Vēl jautājums, vai Centrāleiropas valstis ir gatavas šajā amatā redzēt kādu no NATO austrumu flanga."

Viņš arī akcentē, ka būtu beidzot jādod iespēja kādam kandidātam no Austrumeiropas, lielu lomu minot Baltijas valstu principiālajai nostājai pret Krieviju.

"Pamatoti un pareizi Baltijas valstis ir bijušas vadošās un skaidri norādījušas un kritizējušas Krieviju par tās agresiju, uzbrukumu Ukrainai, bet tieši šī, kas tiek uzskatīta kā eskalējoša politika var likt skatīties bažīgi tādām Centrāleiropas valstīm, kā Francija, Vācija, kura šajā amatā gribētu redzēt kompromisa figūru. Kariņš sevi pieteicis kā pieredzējušu līderi, kurš ieņēmis valdības vadītāja amatu, skaidri saprot Krievijas radīto apdraudējumu, stingri iestājas par Ukrainu un esot pierādījis sevi kā starptautiska konsensa veidotājs," rezumē eksperts.

Pašreizējā NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga pilnvaras šovasar tika pagarinātas līdz nākamā gada rudenim.