Fokusā: ko bezvienošanās "Brexit" nozīmē Latvijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem?

Jaunais Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons apņēmies Lielbritāniju no ES izvest 31. oktobrī – ar vienošanos vai bez. Tāpēc Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") pirmdien LNT raidījumā "900 sekundes" akcentēja, ka atlikušajos trīs mēnešos gan ES, gan arī Latvijai jāgatavojas bezvienošanās scenārijam.

"Par ko gan man nav šaubu, un es esmu pārliecināts, tāpēc es vēlos izmantot šo interviju, lai brīdinātu kolēģus un sabiedrību, ka, visticamāk, šoreiz 31. oktobris ir tas brīdis, kad Lielbritānija ar vienošanos vai bez vienošanās aizies. Lai kā mēs gatavotos, lai kā mēs mēģinātu pieņemt likumus un salāgot procedūras, ir ļoti daudz nezināmo, ir palikuši trīs mēneši līdz brīdim, kad tiešām notiek "Brexit", un mums tam ir jāgatavojas," norādīja Rinkēvičs.

Gan Latvijas, gan Apvienotās Karalistes amatpersonas gada sākumā apņēmās nodrošināt abu valstu pilsoņiem pēc "Brexit" tādas pat tiesības kā līdz šim, tomēr Latvijas amatpersonas aicina neaizmirst, ka bezvienošanās gadījumā britu valdībai ir tiesības pieņemt jebkādus lēmumus, nedomājot par to, kā tas ietekmēs ES pilsoņus un uzņēmējus.

"Brexit" bez vienošanās kardināli mainītu spēles noteikumus, jo šā brīža likumi vairs nebūtu spēkā, tas ietekmētu gan tirdzniecību, gan cilvēku pārvietošanos, gan jebkuru citu sadarbību ar Lielbritāniju. Latvijas iedzīvotājiem kļūs dārgāka importētā prece, tāpat sadārdzinātos eksportēšanas izdevumi, un tā ietekme uz Latviju bezvienošanās Lielbritānijas izstāšanās gadījumā varētu būt aptuveni 1 līdz 2% no IKP," norāda Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība).

Eksportā Lielbritānija Latvijai ir sestais lielākais partneris. Pērn Latvijas preču eksports uz Apvienoto Karalisti bija 656 miljonu eiro apmērā, kas ir par 20% vairāk nekā gadu iepriekš. Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns LNT Ziņām pauda uzskatu, ka tā sauktais cietais "Brexit" negatīvi ietekmēs visas jomas, sākot ar importu, eksportu, muitas tarifiem un beidzot ar ES pilsoņu ikdienu.

"Bezvienošanās "Brexit" nozīmē, ka brīdī, kad Lielbritānija atstāj ES, nav pastāvīga noregulējuma attiecībā starp abām pusēm. Ko tas praksē var nozīmēt, – to, ka ir garākas rindas uz robežām gan kravām, gan pasažieriem. Tāpat arī Lielbritānijas pakalpojumu sniedzēji zaudē automātiski piekļuvi ES tirgum un ES pakalpojumu sniedzēji Lielbritānijas tirgum," skaidro Andžāns.

Tikmēr Latvijas uzņēmējus pārstāvošā Tirdzniecības un rūpniecības kamera uzskata, ka "cietā Brexit" sekas nebūšot ilglaicīgas, tāpēc uzņēmējiem svarīgākais ir sagatavoties pārejas periodam.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis norāda: "Ja reiz tiešām ir šī te "cietā aiziešana", tad pats būtiskākais ir viss, kas saistīts ar muitas un birokrātiskajām procedūrām. Mūsu pusei ir pietiekami liels eksports, apmēram miljarda apjomā uz Apvienoto Karalisti. Un ir svarīgi, lai visi dienesti būtu tam gatavi. Tur ir papildus vajadzīgi muitnieki un citi speciālisti, lai to tiešām sagatavotu, lai ar pirmo dienu mēs varētu normāli funkcionēt pilnā apmērā, jo tas risks būs tieši pārejas periodā, jo vēlāk tās sistēmas salāgojās."

Ārpolitikas pētnieks gan norāda, ka nav pamata celt trauksmi pirms laika, jo Lielbritānija bezvienošanās "Brexit" gadījumā būs lielāka zaudētāja nekā ES.

"Lielbritānija zaudēs vairāk no izstāšanās procesa, nevis ES. ES arī zaudēs, līdz ar to abām pusēm būtu jācenšas rast kāds labāks risinājums, jo nu neviens to īsti nevēlas, jo īpaši Lielbritānijas biznesa kopiena arvien skaļāk ceļ trauksmi par to, kāda situācija būs pēc tam," bilst Andžāns.

Jaunais britu premjers diezgan skaidri paudis, ka Lielbritānija ES pamestu ar vienošanos tikai gadījumā, ja tiktu veiktas korekcijas vienošanās līgumā, un, ārpolitikas pētnieku ieskatā, Džonsons gan ar burkāna, gan pātagas metodi varētu censties panākt sev izdevīgākus nosacījumus. Tiesa, ES amatpersonas paziņojušas, ka savu pozīciju nemainīs.