Gerhards: ES visiem lauksaimniekiem jānodrošina vienlīdzīgus atbalsta pasākumus

Zemkopības ministrijas (ZM) Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece aģentūru LETA informēja, ka zemkopības ministrs otrdien, 14.maijā, piedalīsies ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē, kurā dalībvalstis turpinās debatēt par ES Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni pēc 2020.gada.

"Latvija neatbalsta tik ievērojamu ES Kopējās lauksaimniecības politikas budžeta samazinājumu, kā to piedāvā Eiropas Komisija (EK). Mums ir svarīgi, lai pēc 2020.gada būtu saglabāta mērķtiecīga, efektīva un spēcīga Kopējā lauksaimniecības politika, kas visiem ES lauksaimniekiem nodrošinātu taisnīgus un vienlīdzīgus atbalsta pasākumus un konkurētspējas nosacījumus, tajā skaitā taisnīgus tiešos maksājumus, nākamajā periodā Latvijai nodrošinot ES vidējo tiešmaksājumu līmeni," uzsvēra Gerhards.

Viņš piebilda, ka Latvija arī iebilst pret finansējuma samazināšanu lauku attīstībai Latvijā – finansējums lauksaimniecībai 2021.-2027.gada periodā ir jāsaglabā vismaz pašreizējā perioda apmērā.

Zemkopības ministrs arī norādīja, ka nākamajā periodā Kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanai ir jābūt vienkāršākai un efektīvākai, turklāt nesamazinot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzfinansējumu no 85% līdz 70%, kā to ir iecerējusi EK.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka EK pērn 1.jūnijā publicēja regulu priekšlikumus par ES Kopējo lauksaimniecības politiku 2021.-2027.gadam, ietverot arī tiešmaksājumu un lauku attīstības politikas ES finansējuma sadalījumu dalībvalstu starpā. Atbilstoši EK priekšlikumam nākamajā plānošanas periodā Kopējās lauksaimniecības politikas lauku attīstībai dalībvalstīm paredzētais finansējums samazināsies par 15% salīdzinājumā ar 2014.-2020.gadu.

Savukārt tiešmaksājumu kopējais samazinājums ES atbilstoši EK priekšlikumam būs 3,9%. Tiešmaksājumu apmērs nesamazināsies dažām dalībvalstīm, tostarp Latvijai. EK Latvijai paredz ļoti minimālu tiešmaksājumu pieaugumu – līdz 202 eiro par hektāru 2026.gadā. ZM iepriekš informēja, ka tādējādi EK nav ņēmusi vērā objektīvo nepieciešamību izlīdzināt tiešmaksājumus dalībvalstu starpā, lai ES lauksaimnieki beidzot varētu strādāt vienlīdzīgos konkurences apstākļos.