Haoss ar pielaižu piešķiršanu valsts noslēpumam

Jautājums par iespējamām izmaiņām kārtībā, kā tiek piešķirta pielaide darbam ar valsts noslēpumu, valdībā tika aktualizēts jau pagājušajā gadā pēc tam, kad Latvija bija saņēmusi nelabvēlīgu Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu. Valdība to nolēma nepārsūdzēt, tādējādi pārmetumus atzīstot par pamatotiem.

Saskaņā ar Cilvēktiesību tiesas spriedumu pastāvošā kārtība, ka atteikumu par pielaides piešķiršanu var pārsūdzēt tikai ģenerālprokuroram, nevis tiesai, turklāt personai ir liegts iepazīties ar atteikuma iemesliem un līdz ar to nav iespēju tos atspēkot, ir pretrunā ar tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Pielaižu piešķiršanas kārtības tiesiskumu apšaubījuši arī ministri, kuri nav saņēmuši pielaidi – Baiba Broka un Romāns Naudiņš, kā arī Valsts kancelejas bijusī vadītāja Elita Dreimane, kura amatu zaudēja pēc pielaides anulēšanas.

Ar uzdevumu uzlabot šo regulējumu tika izveidota darba grupa. Ar tās secinājumiem ministrus aiz slēgtām durvīm šodien iepazīstināja SAB direktors Jānis Maizītis.

Premjerministre norāda, ka saskaņā ar jauno kārtību, personām būs iespēja uzzināt iemeslus, kāpēc atteikta pielaide valsts noslēpumam.

Tomēr nav plānots mainīt normu, ka SAB lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, nevis tiesai. Tiek prognozēts, ka jauno regulējumu valdība varētu apstiprināt rudenī.

Tikmēr starptautiskā tiesvedība turpinās. Prasību pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā jau ir iesniegusi Baiba Broka, to gatavojas darīt arī Elita Dreimane, bet Romāns Naudiņš nolēmis ar valsti netiesāties.