Iekšlietu nozarei nepieciešamo papildu finansējumu cer atrast, efektīvāk apkarojot ēnu ekonomiku

Ģirģens atzīst, ka viņam kā ministram ir ievērojams reformu plāns, bet tas neesot saistīts ar tūlītējiem optimizācijas plāniem, bet gluži pretēji, ar konkrētu uzdevumu došanu iekšlietu struktūru vadītājiem par savā pārziņā esošo iestāžu darba efektivizēšanu.

"Ministra amatā esmu tikai nedēļu un nevaru iepazīstoties ar nozari teikt, ka viss ir slikti. Protams, tiekoties ar iestāžu vadītājiem, es viņiem dodu konkrētus uzdevumus un arī gaidu rezultātus. Piemēram, Valsts policijas priekšniekam dots uzdevums pārskatīt personāla sastāvu, kā risināt atalgojuma jautājumu, kā mēs darbam policijā varam piesaistīt jaunus cilvēkus un kā palielināt noziedzīgu nodarījumu atklāšanas procentu," stāstīja ministrs un piebilda, ka tikai pēc tam viņš varēs vērtēt, kā iestāžu vadītājiem ir veicies ar konkrētu uzdevumu izpildi.

Taču uz jautājumu, kur ņemt papildu līdzekļus algu palielinājumam iekšlietu nozarē strādājošajiem, ministrs atbildēja, ka to iespējams iegūt, vēl stingrāk apkarojot ēnu ekonomiku.

"Tāpēc ir jāiegulda vairāk ēnu ekonomikas apkarošanā un tiesībsargājošo institūciju darbs jāefektivizē, jo tikai tā var palielināt budžeta ienākumus," sacīja ministrs un piebilda, ka tas ir jādara, jo aizejošā valdība ir atstājusi valsts budžetu ar deficītu.

Ģirģens nenoliedza, ka algu palielinājumam iekšlietu nozares darbiniekiem nepieciešami vairāki miljoni eiro, lai gan būs arī jāatrod iekšējās rezerves, jo noteikti tikšot izvērtēts, kur nauda tiek tērēta nelietderīgi.