Zviedrija jau sen ir bijis viens no Latvijas stratēģiskajiem partneriem aizsardzības jomā, taču kopš tās pievienošanās NATO 2024. gadā, abu Baltijas jūras reģiona valstu saiknes ir kļuvušas vēl ciešākas. Kopš pagājuša gada Zviedrija karavīri izvietoti arī Ādažos, kā daļa no NATO daudznacionālās brigādes Latvijā. Savukārt piektdien Rīgā starp abu valstu aizsardzības ministriem parakstīta, kā to sauc pašas amatpersonas – ceļa karte – turpmākās sadarbības stiprināšanai.
"Tas nav tikai par karaspēka klātbūtni daudznacionālajā brigādē, tas ir par rūpniecisko sadarbību, tas ir par sadarbību iegādēs, īpaši svarīgās un efektīvās sistēmās, piemēram, "Archers". Tas ir par sadarbību bezpilota lidaparātu jomā, par dronu sadarbību. Tas ir par sadarbību jūrā – mums kopā jāaizsargā kritiskā infrastruktūra," saka ministrs Sprūds.
🇱🇻 🤝🇸🇪 Zviedrija pastiprina militāro klātbūtni Latvijā – aizsardzības ministrs Andris Sprūds un Zviedrijas aizsardzības ministrs Pāls Jonsons parakstīja ceļa karti sadarbības stiprināšanai starp abām valstīm aizsardzības jomā.
Ceļa karte paredz:
✅Zviedrijas turpmāku… pic.twitter.com/ZmdqkJUqO5— Aizsardzības ministrija 🇱🇻 (@AizsardzibasMin) January 16, 2026
Savukārt Zviedrijas aizsardzības ministrs Pāls Jonsons norādīja: "Attiecībā uz šo ceļvedi, tas arī ir ļoti nozīmīgs, jo tas tālāk attīstīs mūsu partnerību visās nozarēs un starp mūsu bruņotajiem spēkiem, kā arī starp mūsu valstīm. Mēs ļoti interesējamies par testēšanas iespējām, kas ir pieejamas Latvijā, un es zinu, ka jūs paplašināt un investējat, lai nodrošinātu labu testēšanas bāzi bezpilota sistēmām. Ceļvedī ir arī ļoti konkrētas idejas par to, kā paplašināt mūsu jūras spēku sadarbību, gan piekrastes aizsardzībā, gan ātrlaivās. Protams, mēs varam darīt to arī gaisa jomā ar "Gripen" lidmašīnām."
Sprūds sacīja, ka cer, ka jau šogad zviedru ražotie "Gripen" iznīcinātāji īslaicīgi varētu tikt izvietoti Latvijā. Savukārt jau tagad panākta vienošanās, ka šogad pie mums izvietos divas Zviedrijā ražotās "Archer" artilērijas sistēmas. Tas ar mērķi gan stiprināt reģiona drošību, gan, lai apmācītu mūsu karavīrus, jo valdība šonedēļ atbalstīja 18 šo spējīgo artilērijas sistēmu iegādi.
Tā ir ļoti veikla un efektīvs artilērijas sistēma, un es apgalvoju, ka tā ir pasaules līderis mobilitātes, precizitātes, digitalizācijas un spēka aizsardzības jomā.
Ministri apsprieda arī saspīlējumu Arktikā. Zviedrija ir viena no tām valstīm, kura savus karavīrus pēc Dānijas lūguma, ir nosūtījusi uz Grenlandi.
"Ja tiktu lūgts, Latvija ir gatava piedalīties aktivitātēs Grenlandē. Ja tas būtu ilgtermiņa, valdībai un parlamentam būtu jālemj. Kopumā mēs esam gatavi veicināt kolektīvo aizsardzību un drošību stratēģiskā reģionā, piemēram, Arktikā, un arī risināt bažas, ko izsaka mūsu sabiedrotie, šajā gadījumā ASV," teica Sprūds.
Savukārt Pāls norādīja: "Mēs vēlamies nodot skaidru vēstījumu: Arktika ir stratēģiski svarīga, Ziemeļu reģions ir svarīgs, un mēs, kā NATO sabiedrotie, esam gatavi nodrošināt papildu drošību Arktikai. Transatlantiskās attiecības, mums arī ir ļoti svarīgas. Ja rodas jautājumi, par kuriem aliansē nav vienprātības, tos jāatrisina mierīgā ceļā, un par to mēs arī runājām."
Par savu karavīru nosūtīšanu uz Grenlandi, pēc tam kad ASV prezidents Donalds Tramps neatkāpjas no vēlmes iegūt Dānijai piederošo Grenlandi, paziņojusi ne tikai Zviedrija, bet arī Vācija, Francija, Norvēģija, Somija un Nīderlande.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
