"Ja grib saglabāt varu, tad noteikti ir jāiespringst." Politoloģe vērtē partiju cīņas par Rīgas atslēgām

Pašvaldību vēlēšanām kopumā iesniegti 340 kandidātu saraksti. Šodien visi dati ir apkopoti, un jaunu sarakstu vairs nebūs. Taču kandidātu skaits gan var samazināties, jo vēl jāpārbauda, vai visi atbilst likumā noteiktajām prasībām, saka Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja Kristīne Saulīte.

"Pirmais, kam mēs iesim cauri kopā ar vēlēšanu komisijām, skatoties, vai kaut kur nav dubultnieki. Jo ir tādas reizes bijušas, kad cilvēki piesakās vairākās vietās, vairākās pašvaldībās. Ko tas nozīmē, tad šī te persona tiks svītrota no sarakstiem vispār un kandidēt nevarēs. Un, protams, tad, kad pārējās ziņas tiks pārbaudītas, ja kandidāts neatbildīs, tad arī šī persona tiks slēgta," saka Saulīte.

Lai gan sarakstu iesniegšanai šoreiz pirmo reizi izmantota jauna datorprogramma, kandidātu reģistrēšana noritējusi bez būtiskiem starpgadījumiem.

"Liels paldies visām vēlēšanu komisijām, kas tiešām veiksmīgi ar visu tika galā. Neviens saraksts nepalika neiesniegts," teic CVK vadītāja.

Vismazākā interese partijām ir par Ventspils novadu, kur iesniegti tikai četri saraksti. Bet vissīvākā konkurence būs Jēkabpils novadā – par viena deputāta vietu tur cīnīsies gandrīz 14 kandidāti. Savukārt visvairāk sarakstu iesniegti Rīgā, kur ir arī lielākais deputāta vietu skaits. Par iekļūšanu Rīgas domē cīnīsies kandidāti no 16 sarakstiem.

"Es domāju, tā cīņa jau ir sākusies, un tā, protams, kā mēs redzam, būs ļoti sīva. [TV3: Tad esošajai Rīgā valdošajai koalīcijai nāksies iespringt, lai censtos saglabāt varu?] Ja grib saglabāt varu, tad noteikti ir jāiespringst. Un es domāju, ka ir jau pēdējais laiks sākt iespringt," stāsta politoloģe un Rīgas Stradiņa universitātes lektore Lelde Metla-Rozentāle.

Līdzīgi kā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, partijas novados šoreiz izveidojušas arī tādus apvienotos sarakstus, kādi nacionālajā līmenī būtu grūti iedomājami savstarpējo pretrunu vai ideoloģisko atšķirību dēļ.

Piemēram, Cēsu novadā vairāku partiju izveidotā sarakstā spēkus apvienojusi ZZS un Zaļā partija, kuru ceļi šķirās pirms Saeimas vēlēšanām. Ogres novadā un Rēzeknes novadā kopīgu valodu atradusi liberāli orientētā Kustība "Par!" un Jaunā konservatīvā partija.

Krāslavas novadā JKP ir apvienojusies ar "Progresīvajiem". Preiļu novadā "Progresīvie" ir vienā sarakstā ar "Latvijas Reģionu apvienību". Savukārt Līvānu novadā kopā startē "Latvijas attīstībai" un Nacionālā apvienība.

"Jāsaka, ka tas, protams, ir nedaudz mulsinoši. It īpaši, ja kopā sanāk tādas ļoti pretēji domājošas partijas. Viena, kas ir ar izteikti konservatīvām vērtībām, un cita ar, piemēram, ļoti liberālu, tādu brīvu skatu uz vērtībām, kaut vai to pašu ģimenes jautājumu. Un tad mums liekas, kā tad lai tas vēlētājs saprot, kurā brīdī tas ir svarīgi? Piemēram, tad, kad mēs vēlam Saeimu vai Eiropas Parlamentu, bet, piemēram, pašvaldībā tas nav svarīgi, un tur tai ideoloģijai nav nozīme. Skaidrs, ka tur ir absolūti pragmatisks izskaidrojums tam, jo visbiežāk tas ir veids, kā iegūt vismaz viena deputāta vietu," spriež Metla-Rozentāle.

Ne visās pašvaldībās partijām izdevies izveidot pilnu sarakstu. Turklāt divos sarakstos atrodams tikai viens kandidāts. "Latvijas Atdzimšanas partija" ar vienu kandidātu startē Rīgā, bet Zaļās partijas sarakstā viens vienīgs kandidāts ir Valmieras novadā.

Interesanta situācija izveidojusies Ķekavas novadā, kur būs iespēja balsot par pavisam citas pašvaldības – "Siguldas novada partiju".