Iepriekš arī JV Saeimas frakcija atbalstīja Siliņas kandidatūru premjera amatam.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš norādīja: "Kā es pārņēmu savulaik stafeti, es ar gandarījumu un prieku nododu tālāk Evikai Siliņai. Es esmu pārliecināts, ka viņa ne tikai lieliski pārstāvēs "Jauno Vienotību", bet, ja prezidents izvirza un Saeima atbalsta, viņa būtu lieliska, lieliska mūsu nākamā Ministru prezidente."
Siliņa saņēmusi vienbalsīgu savas partijas atbalstu. "Es ceru, ka šīs pārmaiņas nebiedēs, bet tās būs labas pārmaiņas. Sākumā pārmaiņas visus biedē, pēc tam visi saka – cik labi, ka mēs to izdarījām," teica Siliņa.
Viņa sola bez vilcināšanās sākt neformālās konsultācijas par jaunās valdības veidošanu. Ja līdzšinējie partneri – "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība -turpinās pretoties koalīcijas paplašināšanai, viņa ir gatava vadīt valdību, kurā būtu trīs partijas: "Jaunā Vienotība", Zaļo un zemnieku savienību un "Progresīvajiem". Tām Saeimā ir 52 balsis. Par divām mazāk nekā līdzšinējai koalīcijai.
"Ir svarīgi, lai mums būtu pēc iespējas, protams, plašāka koalīcija, bet es noteikti nevilcināšu laiku. Ja mums pietiks ar konkrētu balsu daudzumu, tad mēs piedāvāsim prezidentam. Un, protams, tā būs viņa izvēle, ko viņš nominēs par Ministru prezidentu, un vai viņš saskatīs, ka tas koalīcijas piedāvājums ir tāds, kas viņam šķiet atbilstošs, lai turpmākos trīs ar pus gadus varētu šī valdība strādāt.," norādīja Siliņa.
Topošie koalīcijas partneri Siliņu uzskata par piemērotu kandidāti. Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Viktors Valainis TV3 Ziņām lakoniski atzina, ka Siliņu vērtē "pozitīvi". Par līdzšinējo sadarbību ar Siliņu atzinīgi izsakās "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Kaspars Briškens, norādot, ka "Siliņas kundze ir kompetenta jaunās paaudzes politiķe, kas sekmīgi darbojusies "Progresīvajiem" ļoti svarīgās jomās, tostarp labklājības veicināšanā."
Kāda ir Siliņas pieredze?
JV virzītā valdības vadītāja amata kandidāte ievēlēta 14.Saeimā no JV saraksta. Vidzemes vēlēšanu apgabalā Siliņa ieguva trešo labāko rezultātu no JV kandidātiem, saņemot 4509 plusus un 2154 svītrojumus.
"Jaunās vienotības" premjera amata kandidāte dzimusi 1975.gadā. Viņa studējusi Latvijas Universitātē, iegūstot bakalaura grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju, kā arī Rīgas Juridiskajā augstskolā, iegūstot sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē un starptautiskajās tiesībās un Eiropas tiesībās.
Siliņa bijusi individuāli praktizējoša zvērināta advokāte, kā arī izdevniecības "Tēva mantojums" dibinātāja.
2011.gada novembrī politiķe kļuva par iekšlietu ministra padomnieci juridiskajos jautājumos, bet 2013.gada janvārī par Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentāro sekretāri. 2018.gada septembrī Siliņa atkārtoti kļuva par IeM parlamentāro sekretāri.
Siliņa 2018.gada oktobrī kandidēja 13.Saeimas vēlēšanās JV sarakstā.
2019.gada februārī viņa atstāja IeM parlamentārās sekretāres amatu un kļuva par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentāro sekretāri.
Kopš 2022.gada decembra līdz ar Kariņa otrās valdības darba sākumu Siliņa ir labklājības ministre. Politiķe arī ir JV lielākās partijas "Vienotība" valdes locekle.
Jau vēstīts, ka ierasti pēc konsultēšanās ar politiķiem Valsts prezidents atbilstoši Satversmei nominē premjera kandidātu.
Kā ziņots, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata un vairs atkārtoti nepretendēs uz šo amatu. Kariņš ceturtdien Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam iesniegs dokumentu par valdības demisiju.
Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS – 16, bet "Progresīvajiem" – 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu.
AS ir 15 parlamentārieši un NA – 13 deputātu vietas.
Opozīcijas partijai "Stabilitātei" ir desmit mandāti un "Latvija pirmajā vietā" – astoņas vietas parlamentā. Tāpat Saeimā ir divi pie frakcijām nepiederoši deputāti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
