Kādas ir Siliņas iespējas tikt nominētai jaunas valdības veidošanai? Komentē politologs

Viņš skaidroja, ka brīdī, kad krīt valdība, visu partiju iespējas nonivelējas un katra var izvirzīt savu premjera amata kandidātu. Līdz ar to patlaban vēl nav pašsaprotami, ka arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uztic Siliņai valdības veidošanu.

Vienlaikus Rajevskis atzina, ka, visticamāk, savu premjera kandidātu varētu izvirzīt vien "Apvienotais saraksts" (AS), jo ZZS un "Progresīvie" šķiet gatavi strādāt JV premjera vadītā valdībā. Savukārt, ja AS savu premjera kandidātu nevirzīs, iniciatīva būs JV rokās.

Politologs skaidroja, ka primāri visu izšķirs sarunas ar partijām, jo Valsts prezidentam jāsaprot, vai viņa nosauktais premjera amata kandidāts būs spējīgs izveidot vairākuma valdību.

Rajevska ieskatā 52 balsis, kas būtu JV, ZZS un "Progresīvo" koalīcijai, ir pārāk nestabils vairākums un balsu ir stipri par maz, lai varētu ko nopietnu izdarīt. Tāpēc arī notiek centieni koalīcijai piesaistīt arī ceturto partneri. Rajevskis pauda domu, ka joprojām ir iespējama vai nu JV, ZZS, AS un "Progresīvo", vai arī JV, ZZS, AS un NA koalīcija.

Iespējamo "Progresīvo" palikšanu ārpus koalīcijas Rajevskis pamatoja ar JV un "Progresīvo" nesaskaņām un konfliktiem Rīgas domē.

Savukārt vaicāts, vai Siliņa būtu labs premjera amata kandidāts, Rajevskis norādīja, ka Siliņa nav slikta izvēle, kurai ir gan plusi, gan mīnusi. Kā plusu Rajevskis minēja ilgo pieredzi Ministru prezidenta parlamentārā sekretāra amatā, kas nav viegls amats un tajā nepieciešama prasme risināt sarunas ar visiem politiskajiem spēkiem. Tāpat kā plusu Rajevskis minēja, ka Siliņa ir ievēlēta Saeimā un viņai ir savs mandāts.

Savukārt kā mīnusu Rajevskis nosauca neilgo Siliņas pieredzi ministres amatā.

Jau ziņots, ka "Jaunās Vienotības" (JV) kopsapulcē un "Vienotības" domes sēdē šodien nolemts labklājības ministri Siliņu (JV) izvirzīt kā JV Ministru prezidenta amata kandidāti.