Kā Latvijā pirmajās "Signālvēlēšanās" balsoja jaunieši?
Nedēļu pirms vēlēšanām savu izvēli izdarīja arī vairāku pašvaldību jaunieši, kas vēl nav sasnieguši 18 gadu vecumu. Jauniešu balsošana jeb "Signālvēlēšanas" notika elektroniski, bet citādi nekas neatšķīrās no aizvadītajām pašvaldību vēlēšanām.
"Signālvēlēšanas" jeb vidusskolēnu balsojums notika tiešsaistē no 19. līdz 31. maijam. Savukārt, rezultātus organizatori paziņoja aizvadītajā nedēļas nogalē.
"Jā, balsoja tieši par tām pašām partijām, par tiem pašiem deputātu kandidātiem," stāsta "Eiropas kustības Latvijā" ģenerālsekretāre Liene Valdmane.
Jauniešiem veidotajās vēlēšanas notika pietuvināti reālajiem apstākļiem, skolēni izvēlējās no tām pašām partijām, kas piedāvājumā bija aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās. "Signālvēlēšanu" organizatori atklāj, ka vidusskolēni savu izvēli bieži balstīja uz sociālajos medijos informācijas pamata.
"Tur, kur partijas ir "TikTok", tur ir citāds balsojums. Skaidrs, ka ar jauniešiem ir viegli manipulēt un tas arī ir izdarīts."
Šis novērojums apstiprina to, ka ar jauniešiem par pilsoņu tiesībām un pienākumiem jārunā no agra vecuma.
"Ja nestāstām, kā darbojas demokrātija, par ko atbild pašvaldība, kāpēc jāievēl deputāti, ko viņi dara, tad nekas nemainās pēkšņi pienākot 18 gadu vecumam. Tāpēc sākam ar 16 un 17 gadniekiem, kas ir pēdējais brīdis, lai sagatavotos un izaugtu atbildīgs pilsonis."
"Signālvelēšanu" rīkotāji uzsver, ka 16 un 17 gadus sasniegušie skolēni balsoja daudzviet atšķirīgi no pilngadīgajiem vēlētājiem aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās.
Piemēram, Rīgā ar lielu atrāvienu augstāko balsu skaitu saņēma "Progresīvie", saņemot teju 40% atbalstu, otrajā vietā ierindojās "Vienotība" saņemot 12% balsu un ar nepilniem 12% balsu trešie palika "Latvija pirmajā vietā".
Lielākā skolēnu aktivitāte "Signālvēlēšanās" bija Latgales un Vidzemes novados. Svarīga loma bija skolu pasniedzējiem, kuri minētajos novados izrādīja lielāku atsaucību.
Jauniešu vēlēšanas notika 15 pašvaldībās, papildus arī Jelgavā. Jelgavas jaunieši paši izrādīja iniciatīvu un bija gatavi organizēt vēlēšanas.
Jelagavā skolēnu veidotajās "Signālvēlēšanās" jaunieši devās balsot pie urnām, kas viņiem sniedza autentisku vēlēšanu pieredzi.
Pirms tam skolēnus uzrunāja viņu vienaudži, kuri skaidroja Latvijas Valsts pārvaldes galvenos pamatus. Viens no Jelgavas "Signālvēlēšanu" organizatoriem skaidro, ka vidusskolēnu zināšanās par valsts pārvaldi ir ļoti trūcīgas.
"Skaidri noprotam, ka ievērojams skaits tiešām neizprot, kas ir Seima, kas ir Ministru kabinets, to kā atšķiras izpildvara no lēmējvaras. Šis ir praktisks veids kā apgūt zināšanas," stāsta ģimnāzists, "Signālvēlēšanu" rīkotājs Jelgavā Dīvs Jankavs.
Jelgavas jauniešu aktivitāte, pateicoties vienaudžu iesaistei bija salīdzinoši liela, Spīdolas valsts ģimnāzijā balsis atdeva vairāk nekā 50% balsstiesīgo skolēnu. Arī Jelgavā vidusskolēnu lielāko atbalstu ieguva "Progresīvie".
Nākamgad, kad gaidāmas Saeimas vēlēšanas tiks organizētas arī nākamās "Signālvēlēšanas", kas jau notiks visā Latvijā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
