Kāpēc Tramps nozīmē labus laikus Eiropas ieroču ražotājiem?

Liela daļa Eiropas ir noraizējusies par Trampa atgriešanos Baltajā namā, taču nekas neliecina, ka ieroču ražotājus Eiropā sagaida krīze.

Šobrīd nozare piedzīvo būtisku aizsardzības budžeta pieaugumu vairākās valstīs, ko veicina ilgstošais Vašingtonas spiediens, gan paša kontinenta reakcijas uz Krievijas karu Ukrainā. Apstākļi sola militāro līgumu pārpilnību ieroču ražotājiem Eiropā, kā arī ASV un Dienvidkorejā, raksta "Politico".

Medijs aplūko divus scenārijus. Pirmais – ASV izstājas no NATO, un atstāj Eiropu turpināt darbu aizsardzības stiprināšanai vienatnē. Tas savukārt nozīmētu to, ka kontinentam jāpaļaujas uz militārās industrijas spēlētājiem Eiropā.

Taču pat tad, ka jaunais ASV prezidents neko tik radikālu nedarīs, tuvāko gadu laikā Eiropā sagaidāms aizsardzības izdevumu apmēra pieaugums. Eiropas Komisija lēš, ka bloka dalībvalstīm nākamajā desmitgadē aizsardzībai vajadzēs tērēt 500 miljardus eiro – tas tik un tā nozīmē, ka būs daudz naudas, kas pieejama Eiropas militārajai industrijai, raksta "Politico".

Vienlaikus gan paredzams, ka Eiropas aizsardzības industrija nespētu nodrošināt pieprasījumu.

Eiropa viena nespēj visu saražot

"Eiropas aizsardzības rūpniecība nevar aptvert visu, jo īpaši pēc nepietiekamiem ieguldījumiem gadu desmitu laikā, kas ir nopietni iedragājuši nozares kapacitāti. Šī tendence ir jāmaina. Iepirkumi ārpus Eiropas galu galā nozīmē, ka Eiropas rūpniecība turpinās cīnīties, lai atgūtu savus ieguldījumus, laika gaitā zaudēs savas tehnoloģiskās zināšanas un ar to saistītās prasmes," komentē Briselē bāzētā aizsardzības nozares lobija "ASD" ģenerālsekretārs Jans Pīrs.

Laika posmā no 2019. gada līdz 2023. gadam aptuveno 55 procenti no Eiropas ieroču importa nodrošināja Amerika, liecina Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības institūta dati.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute pagājušajā nedēļā, uzstājoties Eiropas Parlamentā (EP), mudināja Eiropas Savienības dalībvalstis pārskatīt izdevumu prioritātes, lai palielinātu aizsardzības budžetu.

Noskaties: "Ģeopolitiskā situācija prasīs palielināt aizsardzības izdevumus," mudina Latvijas prezidents

"Eiropas valstis vidēji tērē līdz pat ceturtdaļai no iekšzemes kopprodukta (IKP) pensijām, veselībai un sociālajai drošībai, un mums ir nepieciešama tikai neliela daļa no šīs naudas, lai padarītu aizsardzību daudz spēcīgāku," uzrunājot eiroparlamentāriešus, sacīja Rute.

Pēdējo gadu laikā NATO vairākkārt aicinājusi alianses dalībvalstis tērēt aizsardzībai vismaz divus procentus no IKP. Kopumā 24 no 32 NATO dalībvalstīm šo mērķi ir sasniegušas, raksta tiešsaistes izdevums "Politico".

Tikmēr jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps nesen aicinājis sabiedrotos palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP, kas ir daudz vairāk nekā šobrīd tērē pati ASV, kas ir 3,38 procenti.