Kārvails intervijā TV3: Vašingtona sniegusi būtisku militāro atbalstu Latvijai
Februāra sākumā Latvijā gaidāma ASV jaunā vēstnieka Kristofera Robinsona ierašanās. Darbu Rīgā noslēdzot līdzšinējam sūtnim Džonam Kārvailam, par paveikto aizvadītajos trīs gados un ASV reakciju uz Krievijas karu, ar diplomātu intervijā sarunājās TV3 Ziņu žurnālists Gatis Suhoveckis.
Kad jūs apstiprināja par ASV vēstnieku Latvijā 2019. gada beigās, Jūs solījāt uzstāt, lai Latvijas valdība īsteno reformas, apkarojot korupciju un naudas atmazgāšanu. Vai tā ir bijusi Jūsu prioritāte, un vai Jūs esat novērojis kādu progresu aizvadītajos gados?
"Jā, tā bija viena no manām prioritātēm, ierodoties Latvijā. Protams, kopš tā laika pasaule ir būtiski mainījusies – sākās globālā Covid-19 pandēmija un pagājušajā gadā Ukrainā iebruka Krievija. Bet viena no lietām, ko mēs esam izdarījuši trīs gados pat Covid-19 pandēmijas apstākļos un pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, ir sadarbība ar Latvijas valdību, lai turpinātu atbalstīt mūsu draugu un sabiedroto – Latviju – cīņā pret korupciju. Un Kariņa vadītā valdība ir veikusi uzteicamu darbu, īstenojot reformas, piemēram, lai novērstu naudas atmazgāšanu. Es domāju, ka tas ir pelnījis atzinību. Ir izveidota Ekonomisko lietu tiesa un ieguldīts liels darbs, lai to stiprinātu.
Savukārt mēs vēstniecībā esam izveidojuši divas nodaļas ar pārstāvjiem no ASV Finanšu ministrijas un Tieslietu ministrijas, lai Latvijas ministrijām sniegtu labās prakses piemērus un tehnisko palīdzību, atsaucoties Latvijas aicinājumam. Tagad kopīgiem spēkiem mēs esam panākuši ievērojamu progresu, bet vislielāko atzinību ir pelnījusi Latvijas valdība."
Bet darbs vēl jāturpina?
"Korupcija ir viena no tām lietām, kas sniedzas pāri valstu robežām. Tas ir starptautiskās drošības jautājums. Tāpēc tam uzmanību pievērsis arī prezidents Baidens. Un šādos nacionālās drošības jautājumos mēs nedrīkstam iegrimt pašapmierinātībā, vienmēr ir jāturpina strādāt. Un tas neaprobežojas vienā vai otrā valstī, korupcija ir arī manā zemē. Tā ir nebeidzama cīņa ar pastāvīgiem draudiem, kam jāstājas pretī kopā.
Runājot par reakciju uz Krievijas brutālo karu Ukrainā, ASV prezidents Džo Baidens ir solījis aizstāvēt katru NATO teritorijas centimetru. Kādus praktiskus soļus Vašingtona ir spērusi, lai stiprinātu Latvijas drošību?
"Pirmkārt, jums ir taisnība par prezidenta Baidena izteikto uzticību NATO. Viņš to ir nosaucis par svētu pienākumu. Bet, runājot par praktiskiem soļiem, uzreiz pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā pagājušajā gadā, prezidents uzdeva šeit izvietot ASV karavīrus no Itālijas un viņi ieradās dažu stundu laikā kopš iebrukuma. Pēc tam prezidents un viņa augstākie militārie padomnieki norīkoja ASV papildspēkus.
Mēs esam apņēmušies nodrošināt ilgstošu ASV karaspēka klātbūtni rotācijas kārtībā. Šeit esam izvietojuši "Black Hawk" un "Apache" helikopterus, Ādažu bāzē ir mūsu karavīri, kuru skaits var mainīties no dažiem simtiem līdz vairāk nekā pusotram tūkstotim. Es domāju, ka ASV Latvijai sniegušas būtisku atbalstu."
Par militāro atbalstu Ukrainai, vai ASV ir darījušas pietiekami, lai Ukrainai palīdzētu uzvarēt karu pēc iespējas ātrāk?
"Mēs visi esam daudz darījuši. Visas NATO valstis ir sniegušas lielu atbalstu Ukrainai – ieročus, humāno un finansiālo palīdzību. Atbalsta veidi ir dažādi. Protams, Savienotās Valstis, kam ir pasaulē lielākā ekonomika un daudz iedzīvotāju, atvēl ļoti daudz naudas, palīdzības un ieroču, jo to atļauj mūsu valsts izmērs. Bet lielu ieguldījumu sniedz arī citas NATO valstis. Piemēram, Latvija, ņemot vērā tās iedzīvotāju skaitu un ekonomikas izmēru, ir otrajā vai trešajā vietā atbalsta sniegšanā Ukrainai. Un ne viss ir izmērāms dolāros vai eiro. Tas ir humānais atbalsts, ko it īpaši sniegušas Baltijas valstis, Polija un Rumānija, dodot patvērumu bēgļiem."
Tomēr Ukraina izmisīgi prasa papildu militāro palīdzību. Vai Rietumu sabiedrotie tiešām ir palīdzējuši pietiekami?
"Vienmēr var darīt vairāk. Mana valsts nupat papildus piešķīra – precīzi nepateikšu – ap diviem miljardiem dolāru militārajai palīdzībai. Kā teica ASV prezidents, kad Vašingtonā decembrī bija prezidents Zelenskis, mēs būsim kopā ar Ukrainu līdz beigām, līdz Ukraina būs uzvarējusi karu. Tas nozīmē nepārtauktu ASV palīdzību.
Kā jūs vērtējat pret Krieviju ieviestās sankcijas? Vai tiešām tās ir sāpīgas, kā sākotnēji tika solīts? Vai tās vispār ir iedarbīgas?
"Sankcijas – tādā ziņā, lai liktu Krievijai maksāt augstu cenu un tās būtu sāpīgas – ir bijušas ļoti veiksmīgas. Ir pieņemtas astoņas vai deviņas sankciju kārtas un sabiedrotie turpina apsvērt jaunas sankcijas. Iebrukuma dēļ Krievijai ir nācies maksāt dārgi. Bet ir svarīgi atcerēties, un Vašingtona to teica no paša sākuma – sankcijas būs sāpīgas un Maskavai būs dārgi jāmaksā, taču vislielākā ietekme būs jūtama ilgākā laika periodā. Tāpēc ir svarīgi turpināt īstenot sankcijas ilgtermiņā."
Noslēdzot uz vieglākas nots, kāda jums atmiņā paliks Latvija? Un, tā kā jums ir bijusi iespēja redzēt valsti, vai ir ir kāda īpaša vieta, ko jūs gribētu izcelt?
"Man ļoti patīk Vecrīga. Mēs dzīvojam tās tuvumā un centrā pārvietojamies kājām. Man šeit ļoti patīk pastaigāties pa pludmalēm – Jūrmala, Ragaciems, Saulkrasti, Liepāja. Pludmales ir izcilas. Mums ar sievu patīk arī pārgājieni kalnos. Latvijā tie nav stāvi, bet Sigulda ir pietiekami reljefaina. Mēs daudz laika esam pavadījuši Siguldā un to ļoti izbaudījuši. Esam bijuši visur valstī. Latvija ir skaista zeme. Bet, neatkarīgi no valsts, vissvarīgākās ir personīgās attiecības, cilvēki, draudzība, notikumi. Saskarsmē ar latviešiem esam bijuši trīs gadus un Latvijai vienmēr būs īpaša vieta mūsu sirdī."
Paldies par atvēlēto laiku!
Liels paldies!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
