Ķirsis sola pārskatīt nepieciešamo parakstu skaitu sabiedriskās apspriešanas ierosināšanai
Kašķi arī Rīgas domē, un dalībnieki tie paši. Nu jau opozīcijā nokļuvušie "Progresīvie" jaunajai koalīcijai pārmet mēģinājumus politiski ietekmēt kapitālsabiedrību uzraudzību, kā arī ierobežot iedzīvotāju līdzdalības iespējas. Tikmēr valdošās partijas apgalvo – ieviestās izmaiņas virzīja paši progresīvie, vēl būdami pie varas, vēsta TV3 Ziņas.
Rātsnamā trešdien, 30. augustā, aizritēja pirmā sēde, kopš pie varas ir jaunā koalīcija ar jauno mēru priekšgalā. Ilgi nebija jāgaida, kad nu jau opozīcijā palikušie "Progresīvie" krita krāgā kādreizējiem partneriem, apgalvojot, ka jaunais pašvaldības nolikums ir pilns ar mēģinājumiem palielināt jaunās varas politisko ietekmi.
Viens no iebildumiem par ieceri noteikt, ka sabiedriskās apspriešanas ierosināšanai iedzīvotājiem jāsavāc vismaz 20 000 parakstu, kas, pēc "Progresīvo" domām, esot nereāls skaitlis, tādēļ viņi piedāvā šo slieksni samazināt. Jaunā koalīcija atkal apgalvo – šādu slieksni darba grupā piedāvājuši tieši Staķa biroja un "Progresīvo" cilvēki.
"Es neatceros šādu sarunu mūsu birojā un galu galā, kāpēc virzāt to tālāk, pat ja tā ir bijis? Virziet to skaitli, kas ir pareizs, nevis mēģiniet savās kļūdās vainot citus bez pierādījumiem."
Nolikumu šodien apstiprināja esošajā redakcijā, taču Ķirsis solīja, ka šo jautājumu vēl pārrunās ar nevalstiskajām organizācijām. Turklāt rīdzinieki joprojām savas ieceres varēs iesniegt caur kolektīvajiem iesniegumiem, kur vajag vien 2000 parakstu.
"Es piekrītu, ka tas slieksnis kaut kādiem jautājumiem varētu būt mazāks, piemēram, par kādu iekšpagalmu apbūvēšanu tas skar tikai apkārtējo māju iedzīvotājus, tur tas slieksnis varētu būt zemāks, bet ir Rīgas līmeņa jautājumi, kur tam slieksnim vajadzētu būt lielākam."
Taču šis priekšlikums netika atbalstīts – turpmāk publiskās apspriešanas ierosināšanai galvaspilsētā būs jāsavāc 20 000 parakstu, paredz šodien Rīgas domes pieņemtie grozījumi Rīgas valstspilsētas pašvaldības nolikumā.
Galvenie iebildumi sēdē tomēr bija pret to, ka izpilddirektoram turpmāk būs vietnieks, kurš atbildēs par Centrālo administrāciju un līdz ar to arī par Kapitāldaļu pārvaldi. Līdz šim to uzraudzīja tikai izpilddirektors.
"Mana loģika saka, – ja izpilddirektors ir kapitāldaļu turētājs, viņš ir tas, kurš strādā "pa tiešo" ar kapitālsabiedrībām, un jebkādi mēģinājumi vājināt viņa varu vai nodot citam ar politisku lēmumu, ir absolūti nepareizs," paud Rīgas domes deputāts Mārtiņš Staķis ("Progresīvie").
"Nav taisnība, attiecībā uz kapitālsabiedrībām tur nekas nav teikts, un likums skaidri un gaiši nosaka – kapitāldaļu turēšana ir izpilddirektora prerogatīva, ja viņš pats vēlas, viņš var nodot tās tālāk, bet tas ir viņa lēmums, tas nav ne domes, ne domes priekšsēdētāja, ne politiķu lēmums."
Jaunas funkcijas pielemtas arī vicemēriem, kuri turpmāk varēšot uzraudzīt izpilddirektora darbu.
"Tādā veidā mēs atgriežamies pie tā, no kā gājām projām – politiskās ietekmes vairošanu uz izpilddirektoru," pauda Rīgas domes deputāts Mārtiņš Kossovičs ("Progresīvie").
"Tas, kas attiecas uz jomu vadīšanu, domei ir tiesības noteikt nefinanšu mērķus kapitālsabiedrībām un attiecībā uz šo sadaļu vietniekiem būs iespēja virzīt, bet ne jau noteikt, kam jābūt valdē vai kaut kāda tāda veida jautājumus."
Šodienas lēmums paredz likvidēt arī vienu vicemēra amatu. Rātsnama vadības sastāvs gan no tā nemainīsies – šos krēslus arī turpmāk ieņems Linda Ozola un Edvards Ratnieks.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
