Latvijas eiroparlamentārieši uzskata, ka dalībvalstīm izdosies vienoties par bloka nākamo daudzgadu budžetu

Vecajam kontinentam ciešot Covid-19 krīzē, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena maija beigās iepazīstināja ar ilgi gaidīto pārskatīto ES daudzgadu budžetu 2021. līdz 2027. gadam, kā arī ekonomikas atveseļošanas plānu. Budžetā iecerēti 1,1 triljona eiro izdevumi, savukārt pēckrīzes plānā – 750 miljardu eiro tēriņi.

Jaunais piedāvājums, kas nosaukts par "Nākamās paaudzes Eiropas Savienību", bet salīdzināts ar Māršala plānu, paredz palīdzību dalībvalstīm grantu veidā, – 500 miljardu eiro, atlikušais aizdevumos. Šos līdzekļus paredzēts aizņemties uz ilgu termiņu, atmaksāt, pateicoties nodokļiem plastmasas produktiem, ogļskābās gāzes izmešiem, kā arī ieviešot tā saukto digitālo nodokli. Uz vairākiem miljardiem varēs pretendēt arī Latvija.

"Katru gadu Eiropas Komisija sagatavo ziņojumus par valstīm un sniedz rekomendācijas. Šis atveseļošanās fonds tiks saistīts ar reformu jomām. Veselības reformas, tā pati izglītība, valsts pārvalde un tā tālāk," saka Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja pienākumu izpildītājs Andris Kužnieks.

Tā sauktais taupīgais četrinieks jeb Austrija, Nīderlande, Zviedrija un Dānija ir iebildušas tik lielas summas izmaksāšanai grantos, jo sevišķi, ņemot vērā, ka Covid-19 krīzē visvairāk skarta Dienvideiropa, kam ar finanšu disciplīnu bijušas problēmas. Eiropas Parlamenta Budžeta komisijā strādājošie deputāti no Latvijas uzskata, ka, visticamāk, dalībvalstīm tomēr izdosies pieņemt budžetu un plānu laikā.

"Ja valdību vadītāji nespēs vienoties, es domāju, ka pilsoņi gandrīz visā ES šo politisko eliti noslaucīs no politiskās skatuves. Es domāju, ka vienošanās būs un intereses uzvarēs. Kā vienmēr – grūtā brīdī pēdējā naktī," saka Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (Nacionālā apvienība).

Savukārt Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs ("Saskaņa") norāda: "Ja uz pirmo jautājumu netiks pieņemts Eiropas mēroga kopējs budžets, skaidrs, ka situācija būs ārkārtīgi smaga. Šeit vairs nebūs jautājumus par to, cik ātri un cik lielā mērā mūsu lauksaimnieki varēs saņemt atbalstu, bet – kas vispār notiks tālāk ar Eiropas Savienību?"

Eiroparlamentārieši gan neizslēdz, ka atveseļošanas plānā varētu mainīt proporciju starp grantiem un aizdevumiem. Par sliktu, tā teikt, uzdāvinātai naudai. Pirmais dalībvalstu samits par ES budžetu gaidāms 19. jūnijā.