Lauksaimnieks Valters Bruss aicina nākamos Eiroparlamenta deputātus panākt vienādus tiešmaksājumus visās ES dalībvalstīs

Tērvetes novada zemnieku saimniecības "Strazdi" īpašnieks Valters Bruss, iespējams, plašākai sabiedrībai kļuva zināms pirms dažiem gadiem, atverot populāro restorānu un alus brūzi "Zoltners". Patiesībā gan tā vairāk bijusi jaunības sapņa realizēšana, jo galvenais saimniecības ienākumu avots joprojām ir graudkopība.

Bruss ir diplomēts agronoms, kurš kopš neatkarības atgūšanas prasmīgi vadījis savu saimniecību. Lai arī viņu droši var saukt par vienu lielākajiem un veiksmīgākajiem Latvijas lauksaimniekiem, viņu interesē arī kopējā nozares attīstību ne tikai pašmājās, bet arī Eiropā.

Atšķirībā no dominējošā viedokļa , ka Latvijas lauksaimniekiem vajag panākt lielākus tiešmaksājumus, Bruss pārliecināts, ka galvenais ir panākt, lai subsīdijas būtu vienādas visā blokā.

"Jo tikai tā vienlīdzība ir tā, kas izšķir mūsu konkurētspēju Eiropas Savienībā, nevis to subsīdiju kaut kāds konkrēts apjoms. Jo mēs skaidri arī redzam, ka subsīdijas, jo tās kļūst lielākas, jo vairāk kropļo visu tirgu. Gan produkcijas ražošanu, gan zemes tirgu, gan izejvielu resursus un cenas," norāda Bruss.

Viņš novērojis, ka arvien populārāk kļūst runāt par bioloģisko saimniekošanu un to, cik konvenciālā lauksaimniecība esot kaitīga videi. Vienlaikus viņš norāda, ka piesārņojuma samazināšana ir jārisina gudri, "neiešaujot sev pašiem kājā".

"Man gribētos no politiķiem vairāk saklausīt zinātnē balstītus viedokļus, nevis emocionālus viedokļus par to, kas būtu jādara lauksaimniecībā, lai mēs saglabātu mūsu zemi un vidi nākamajām paaudzēm labākā stāvoklī. Katrs vides un labturības ierobežojums izmērās naudā, produkcijas pašizmaksā. Eiropā ražota produkcija veikalos kļūs dārgāka, turpretī man nav pārliecības, ka no trešajām valstīm nākusī produkcija ir ražota šādos pašos apstākļos kā Eiropas Savienības lauksaimniecības produkcija. Ka arī Indijā, Pakistānā vai Uzbekistānā ir ievērotas tās pašas vides, dzīvnieku labturības prasības, kas ir jau desmitiem gadu Eiropas Savienībā. Pircējs Latvijas veikalos balsos ar cenas izvēli," pauž Bruss.

Lai arī "Strazdos" darbinieku kolektīvs ir nokomplektēts un ir, kas strādā ar ar modernajiem kombainiem un traktoriem, citviet lauksaimniecībā grūti atrast darbiniekus, – ne vien sezonas darbiem, bet arī ar augstu kvalifikāciju. Problēma pati no sevis neizzudīšot, un politiķiem būs jāpieņem nepopulāri lēmumi.

"Pilnīgi noteikti Latvijai būs šis jautājums jārisina un politiķiem, lai kā viņi negribētu, būs pie šī jautājuma jāķeras un lēmumi jāpieņem – daļējā darba tirgus atvēršanā, arī no trešajām valstīm," bilst Bruss.

Viņš cer, ka jaunajā Eiropas Parlamenta sasaukumā beidzot kāds no Latvijas politiķiem izvēlēsies strādāt Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā, jo līdz šim mūsu valsts pārstāvji nozares attīstību īpaši neietekmēja.