Levits Saeimā iesniedz likumprojektu latviskuma daudzveidības saglabāšanai

Pagājušajā nedēļā uz Rīgas pili bija aicināti pārstāvji no visām Saeimas frakcijām, lai Valsts prezidents informētu par izstrādāto Latviešu vēsturisko zemju likumprojektu. Ceturtdien ar to Egils Levits bija gatavs iepazīstināt plašāku sabiedrību.

Preses konference simboliski sasaukta Ģerboņu zālē. Valsts prezidents Egils Levits pauda cerību, ka pirmais viņa sagatavotais likumprojekts stiprinās iedzīvotāju piederību savām vēsturiskajām zemēm un kalpos latviskuma daudzveidības saglabāšanai nākamajām paaudzēm.

"Latvietība nav plakana un standartizēta, kā to mums mēģināja iestāstīt un kādu politiku veidoja padomju okupācijas periodā, lai samazinātu latviešu identitātes spēku un vēsturisku dziļumu," norādīja Levits.

Strādājot pie likumprojekta, Levits arī rīkoja diskusiju ciklu gan Rīgā, gan reģionus par šiem jautājumiem. Piektdien to paredzēts noslēgt Rēzeknē.

Jaunajā likumprojektā iekļautas piecas latviešu vēsturiskās zemes – Kurzeme, Latgale, Sēlija, Zemgale, Vidzeme – un apdzīvoto vietu piederība kādai no tām, šādi cenšoties kliedēt apjukumu vai nepatiku, kas dažviet radusies pēc administratīvi teritoriālās reformas likuma pieņemšanas. Vienlaikus runāts tiek arī par mazajām kultūrtelpām, šajā statusā patlaban reģistrētas četras – suitu, Rucavas, lībiešu krasta un Upītes.

Paredzēts izveidot Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomi, kurā būs gan ministri, gan citu institūciju pārstāvji, taču, kopumā raugoties, likumprojekts ir vairāk simbolisks nekā praktisks. Finansējumu konkrētām vietējās identitātes stiprināšanas aktivitātēm tas neparedz, taču tam būtu jāparādās Vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānā, ko izstrādāt ir Kultūras ministrijas uzdevums.

Prezidents cer, ka likumu Saeimā varētu pieņemt līdz gada beigām.