LIAA konkursa izgāšanās: bažas par amatpersonu kandidātu atlasi arī turpmāk
Īsā laikā politisku izvēļu dēļ neizdevušies ietekmīgu amatu konkursi raisa plašas diskusijas. Skaļa neveiksme ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora meklējumi. Konkursā pieteicās 52 pretendenti, vairākas kārtas un intervijas piecu mēnešu garumā, tomēr ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) konkursa finālā izturējušos divus – izbrāķēja, vēsta TV3 Ziņas.
Īsā laikā izgāzušies divu ietekmīgu amatu konkursi politisku izvēļu dēļ, un tas raisījis daudz diskusiju. Izskan gan aicinājumi pārskatīt līdzšinējās atlases procedūras, gan bažas, vai pēdējā laika pavērsieni neatturēs profesionāļos no dalības šādos konkursus.
Pirmais gadījums Rīgas domē. Bijusī Valsts vides dienesta vadītāja Elita Baklāne-Ansberga uzvarēja konkursā uz galvaspilsētas izpilddirektora vietnieka amatu, bet pašvaldības domnieki lēma viņu tajā tomēr neiecelt.
Savukārt otra atlase attiecas uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora meklējumiem – šī ir ļoti nozīmīga institūcija laikā, kad tik daudz runājam par ekonomikas izaugsmi un atpalicību no kaimiņvalstīm.
Konkursā pieteicās 52 pretendenti, vairākas kārtas un intervijas piecu mēnešu garumā, un galu galā atbildīgajiem ekonomikas ministram Viktoram Valainim (ZZS) uz galda divi pretendenti, starp kuriem izvēlēties.
Baiba Bļodniece, bijusī lobiste, ilgstoši "Latvijas attīstībai" politiķe un patlaban atbildīgā par ieguldījumu piesaisti Rīgai. Fredis Bikovs, kurš savulaik kandidējis Saeimas vēlēšanās no "Kustībai PAR!". Galu galā no tā visa nekas nav sanācis – kā vienu, tā otru amata kandidātu ekonomikas ministrs Valainis izbrāķēja.
Ministrs neslēpa, ka ņēmis vērā arī šos politiskos aspektus, taču pamata vēlme bijusi redzēt starp gala pretendentiem kādu ar lielāku pieredzi tieši uzņēmējdarbības attīstībā. Un tam visam būtu jānotiek daudz ātrāk.
Savukārt procesa organizētāji Valsts kancelejā pēdējos notikumus sauc par potenciāli satraucošu signālu tālākai amatpersonu atlasei.
Piemērs ar LIAA konkursu var raisīt pārdomas potenciāliem konkursu dalībniekiem par to, kā lēmums galā tiek pieņemts.
Kritika kandidātu atlasei šonedēļ arī Rīgas pilī, kur izskanēja aicinājums pašreizējo sistēmu mainīt.
"Ministram ir pilnīgas tiesības noraidīt kandidātus, bet, kas man likās ļoti dīvaini, ka ministram nav tiesību skatīties šī paša konkursa ietvaros uz kādiem citiem. Dzenoties pēc labas pārvaldības principiem, mēs esam nonākuši pie, atvainojos, diezgan stulbas pārvaldības."
Korporatīvās pārvaldības institūtā pauž – pašreizējais smagnējais process ir uzlabojams, bet tas savulaik izraudzīts tāpēc, ka bijusi nepatīkama pieredze ar politiski virzītiem pretendentiem.
Labākais risinājums būtu ministram savas gaidas un redzējumu skaidri definēt jau pirms konkursa, tad tālāk procesu pārņem atlases komisija ar valsts sekretāra līdzdalību.
"Citādi sanāk tā, ka nu ir patērēts ļoti ilgs laiks, darba stundas, ko mēs varam novērtēt naudas izteiksmē, ko gan bizness ir ieguldījis, bizness pārstāvji, gan arī valsts pārvalde, un rezultāti nav. Cietēji ir šie kandidāti, kuri, visticamāk, septiņas reizes padomās, vai vispār piedalīties, tie, kuri ir no malas, kuri nav jau valsts pārvaldē strādājuši. Tas politiskais risks ir ļoti, ļoti liels."
Vai un kas tieši amatpersonu atlasē tiks mainīts, pagaidām nav zināms. Drīzumā arī gaidāms jauns konkurss uz Investīciju un attīstības aģentūras direktora amatu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
