LVRTC kabeļa sabotāža – katram kuģim klāt jūras spēkus nepieliksi, uzsver Braže
NATO savā jūras spēku komandā šobrīd izveidojusi īpaša vienību, kas apkopo informāciju, lai varētu paredzēt, kur atrodas kritiskā infrastruktūra un to varētu aizsargāt, intervijā "900 sekundēm" trešdien, 29. janvārī, sacīja ārlietu ministre Baiba Braže ("Jaunā Vienotība"). Vienlaikus viņa uzsvēra, ka ikdienu Baltijas jūrā pārvietojas līdz 2000 kuģiem, un katram no tiem "nepieliksi jūras spēkus klāt".
Iztaujāta par svētdien, 26. janvārī, fiksēto LVRTC ("Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs") kabeļa bojājumu, ārlietu ministre uzsvēra, ka LVRTC ir "malači", jo nodrošināja, ka Latvijas patērētāji bojājuma sekas neizjuta. "Caur savām krīzes gatavības programmām un mēģinājumiem, vingrinājumiem viņi bija panākuši, ka tomēr nevienā brīdī ne Latvijas, ne reģiona patērētāji necieta. Rezerves kapacitātes bija pietiekamas, lai mēs to nejustu. Neviena kritiskā sistēma Latvijā netika bojāta vai ietekmēta," norādīja ārlietu ministre.
Lielākā dilemma, kā uzsvēra Braže, kabeļi jūrā nav militārā infrastruktūra. Tie ir īpašumi, par kuru bojāšanu ierosina krimināllietas. "Tas ir gan gadījumā ar "Estlink" kabeli, kas tika bojāts Ziemassvētkos starp Somiju un Igauniju, gan arī attiecībā uz mūsu kabeli, kas pieder Latvijai un Zviedrijas ūdeņos svētdienas, 26. janvāra, rītā tika bojāts," norādīja Braže, akcentējot, ka primārā virzītājinstitūcija šajās lietās ir policija.
Tomēr vienlaikus patlaban noritot aktīvas diskusijas par to, kā nodrošināt, lai bojājumu identificēšana, bet arī to novēršana veiktos raitāk. "Tas, ko var darīt un ko vakar ar Somijas ministri diskutējām – kā nodrošināt ātrumu, jo tie tomēr ir nopietni bojājumi. Vairāki tieši "Estlink" elektrības kabelim, ko ir ļoti grūti salabot. Datu kabeli tomēr salīdzinoši vieglāk labot," sacīja ārlietu ministre.
"Kā, pirmkārt, identificēt, kas ir noticis, kā saglabāt tos pierādījumus, kā pierādīt. Bet tad tas otrs, – kā novērst. Jo, protams, ka mums jau šobrīd ir daudz vairāk militāro kuģu, ir lidmašīnas, kas novēro. Vienlaikus Baltijas jūrā ir ļoti dzīva jūras satiksme, kuģniecība. Brīžiem jūrā vienā dienā ir vairāk nekā 2000 kuģu. Katram nepieliksi klāt jūras spēkus."
Šobrīd izaicinājums ir atrast riska profilus, aizdomīgos kuģus jūras teritorijā, kur pastāvīgi pārvietojas arī civilie kuģi. Vienlaikus spēkā ir arī starptautiskās jūras tiesības. Kuģniecības brīvības, vērš uzmanību Braže. "Baltijas jūrā ir arī lielās kuģniecības valstis, kā Dānija un Norvēģija. Šīs valstis vēlas, lai viņu kuģi aktivitāšu dēļ Baltijas jūrā netiktu ietekmēti citviet pasaulē," pauž ārlietu ministre.
Vaicāta par to, kādas sarunas rit starptautiskā mērogā, lai risinātu kritiskās infrastruktūras uzraudzību Baltijas jūrā, Braže norādīja, ka risinājumi tiek meklēti. Kaut vai starptautisko tiesību jomā, izstrādājot šaurākus regulējumus zināmiem aspektiem, kā, piemēram, tas tiek darīts vides jomā un zivsaimniecības jomā.
Ļoti palīdzoša šai situācijā ir Zviedrijas un Somijas iestāšanās NATO.
"Tas akcents un uzsvars ir uz to, lai nodrošinātu šo ātro reaģēšanu, paredzēšanu. Pirmkārt, saprast, kas ir tie aizdomīgie kuģi. Tur liels uzsvars ir sadarbībai starp izlūkdienestiem. NATO ir izveidojis savā jūras spēku komandā īpašu vienību, kas apkopo informāciju, arī no privātajiem. Tiek strādāts pie riska profiliem un paredzēšanas. Tad var arī efektīvi zināt, kur ir tā kritiskā infrastruktūra, un tieši to arī aizsargāt."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
