Uz saturu

Mērķis joprojām ir 2030. gads: Švinka komentē izskanējušo par "Rail Baltica" kavēšanos

"Rail Baltica" projektā Latvija no plānošanas beidzot pārgājusi uz praktisku būvniecību — izsniegtas pirmās būvatļaujas, pieejams finansējums un nosprausts mērķis līdz 2030. gadam. Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) TV3 raidījumā "900 sekundes" uzsver, ka galvenais šobrīd ir virzība uz priekšu, vienlaikus turpinot sarunas ar Eiropas Komisiju par papildu finansējuma piesaisti.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Latvijā "Rail Baltica" projekts beidzot iegājis praktiskās būvniecības fāzē, norāda satiksmes ministrs Atis Švinka. Viņš uzsver, ka 2025. gads iezīmējis pāreju no plāniem uz reāliem darbiem: "Latvija beidzot ir sākusi būvēt. Pagājušais 2025. gads ir bijis, ka mēs pievēršamies jau praktiskai darbībai un ne tik daudz retorikām."

Šobrīd projektam pieejami 1,58 miljardi eiro, tostarp Latvijas ieguldījums sasniedz 306 miljonus eiro, un būvniecība virzās Lietuvas robežas virzienā.

Runājot par termiņiem, ministrs atkārtoti apliecina valdības apņemšanos pabeigt projektu līdz 2030. gadam, neskatoties uz izskanējušajām bažām par iespējamu kavēšanos. "Mūsu mērķis un apņemšanās ir 2030. gads," uzsver Švinka, piebilstot, ka svarīgākais ir konsekventi turpināt būvdarbus, nevis iesaistīties spekulācijās par iespējamiem kavējumiem. Viņš norāda, ka atbildīgajām institūcijām jākoncentrējas uz praktisko būvniecību, nevis prognozēm par termiņu izmaiņām.

Patlaban izsniegtas būvatļaujas 33 kilometru garam trases posmam, un kopējais tuvāko darbu mērķis ir sasniegt 52 kilometrus. Šiem darbiem paredzēts finansējums gandrīz 700 miljonu eiro apmērā.

Ministrs skaidro, ka mainīta pieeja projekta īstenošanai: "Šobrīd mēs pasakām – mums ir nauda šie 700 miljoni, un mums ir jāuzbūvē pēc iespējas vairāk kilometru." Papildu līdzekļi paredzēti arī projekta optimizācijai, lai samazinātu kopējās izmaksas līdz pat 200 miljoniem eiro.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Liels izaicinājums joprojām ir turpmākā finansējuma piesaiste, īpaši trases izbūvei ziemeļu virzienā uz Igauniju un Daugavas tilta projektam. Švinka uzsver, ka Latvija aktīvi strādā ar Eiropas Komisiju, lai nodrošinātu papildu resursus: "Mums ir svarīgi būt aktīviem, lai saņemtu šo finansējumu." Viņš piebilst, ka Briselē novērtē Latvijas progresu un praktisko pieeju, kas stiprina uzticību projekta īstenošanai un palielina iespējas saņemt turpmāku atbalstu.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm