"Ja nav naudas, neko nevari uzbūvēt." Arī "Rail Baltica" īstenotāji atzīst – noteiktajā termiņā dzelzceļa visdrīzāk nebūs
Trīs līdz četri miljardi eiro. Šādas aplēses par naudas summu, kas Latvijai pietrūkst, lai kaut minimālajā programmā pabeigtu grandiozo un dažādu likstu nomākto "Rail Baltica" projektu. Nu jau pat paši projekta realizētāji sāk runāt tiešāku valodu par to, ka vilcieni uz Centrāleiropu 2030. gadā varētu arī vēl nekursēt.
Zelta pāļa palamu ieguvušais "Rail Baltica" vientuļais tilta balsts Daugavā kļuvis par tādu kā simbolu neizdarībām gadsimta projektā. Tagad plānā šo būvveidojumu iekonservēt, kas varētu izmaksāt līdz pat pusmiljonam eiro, un kaut ko ar to darīt tālāk tikai pēc 2030. gada. Pēc projekta pirmās kārtās.
Labāka situācija ar abām "Rail Baltica" stacijām – gan to, ko būvē pie Rīgas lidostas, gan to, ko ceļ galvaspilsētas centrā. Lai pabeigtu abus šos objektus vismaz kaut kādā minimālajā programmā, aizvadītā gada laikā pārdalīts finansējums no citiem Eiropas fondu projektiem. Attiecīgi sagaidāms, ka tuvākajos gados, ja ne pilnvērtīgas un tādas, kādas sākotnēji iecerētas, tad vismaz funkcionālas abas stacijas būs.
Savukārt attiecībā uz dzelzceļa pamata trasi Iecavas pusē joprojām turpinās celtniecības priekšdarbi – atmežošana, pievedceļu izbūve -paralēli domājot, ko un kā pārprojektēt lētāku.
Šāda aina projektā šodien ieskicēta Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Vairāki no deputātiem darbojās arī "Rail Baltica" parlamentārajā izmeklēšanā un nebija mierā ar to, kas paveikts pēdējā gada laikā.
"Saņemam tikai varbūtības, iespējamības, cerības un izaicinājumus. Šeit jau ir vajadzīga krīzes vadība, kāds ir plāns? Es pat nevēlos diskutēt par nākamajiem posmiem. Šķiet, ka tie vispār nepienāks, ņemot vērā mūsu lielo parādu jūgu, ko mēs esam uzņēmušies."
"Diemžēl šī ir atklāta sēde, šeit ir kameras, un es nevaru stāstīt atsevišķas lietas, ko mēs šī gada laikā esam darījuši. Nav tā, ka mēs esam sēdējuši rokas klēpī salikuši. Ir bijuši vairāki mēģinājumi piesaistīt finansējumu, pagaidām diemžēl neveiksmīgi."
Nevarēšana visu stāstīt komisijā netika uzņemta diži pozitīvi, ņemot vēra, ka tieši slepenība bija ieskicēta kā viena no projekta problēmām parlamentārajā izmeklēšanā. Tas pats par valdības sadarbību un premjera pārraudzību projektā, lai viss nebūtu atstāts vienai Satiksmes ministrijai. Par piemēru izskanēja koalīcijas lēmums celt dabas resursu nodokļa likmi smiltij un grantij, kas vēl vairāk sadārdzinās "Rail Baltica".
"Kā tādi antiņi. Sanāk, ka valsts iekasēs no tā, ka notiek šī būvniecība. Kad Eiropas Komisija sapratīs, ka mēs būtībā slaucam no viņiem piesaistīto finansējumu, mūs tur visus pakārs. Ar to tas projekts kopumā beigsies."
"Tas ir svarīgs projekts. Tas ir sarežģīts projekts, bet tas, ka to neskata katrā Kabineta sēdē, nenozīmē, ka tas ir zaudējis savu aktualitāti."
Par spīti premjeres pārstāves aizstāvības vārdiem noprotams, ka situācija ir gana dramatiska. Iespējams, pirmo reizi publiski nu jau arī no pašiem projekta realizētajiem izskan tik skaudri vērtējumi par iespēju projektu pabeigt iecerētajā termiņā.
"Ja tev nav naudas, tu nevari uzbūvēt neko. Jābūt paškritiskiem, jāsaprot, ka tas droši vien nebūs 2030. gads."
Lielās likmes liktas uz Eiropas Savienības nākamo daudzgadu budžetu.
"Ja mēs nedabūjām "Rail Baltica" vismaz trīs miljardus, tad par ko mēs runājam? Tad patiešām šīs projekts tiks realizēts ārkārtīgi garā procesā, iespējams, līdz pat 50. gadam un tālāk."
Uz Tautsaimniecības komisijas darba galda ir likumprojekts projekta pārvaldības uzlabošanai, ko deputāti turpinās skatīt kādā no tuvākajām sēdēm.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
