Mēs vairs nevaram katru gadu uzņemt miljonu bēgļu, atzīst Vācija

Bēgļu straumes, neprognozējamā Krievija un drebelīgā Eiropas ekonomika – šādi smagi sarunu temati otrdien, 13. septembrī, tika cilāti Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministru tikšanās laikā Rīgā.

2016. gada 13. septembrī 21:26

TV3 Ziņas/Skaties.lv

Jānis Zvērs

Žurnālists

Franks Valters Šteimeijers atzina, ka Vācija vairs nespēs tāpat kā pērn uzņemt miljonu bēgļu gadā… Tikmēr izteikumos par Krieviju iezīmējas viedokļu atšķirības – ne tikai starp vāciešiem un baltiešiem, bet arī pašu baltiešu starpā.

Eiropai šis rudens pienācis ar smagām problēmām – turpinās ekonomikas stagnācija jeb paģiras pēc Lielbritānijas lēmuma pamest Eiropas Savienību. Joprojām nekāds saprātīgs risinājums nav panākts bēgļu krīzes jautājumā. Te lielākās galvassāpes pārtikušajām Eiropas valstīm, galvenokārt, Vācijai. Uz to aizmukusi lielākā daļa Latvijā izvietoto patvērumu meklētāju, kas gan ir piliens jūrā, salīdzinot ar bēgļu masām, kas vēl tikai gatavojas, vai jau ir ceļā uz Vāciju.

"Kā jau iepriekš uzsvēru, vairs nevarēsim uzņemt vienu miljonu bēgļu katru gadu. Jāpieliek centieni, lai šo pārtrauktu. Kā piemēru var minēt vienošanos, kuru par bēgļu uzņemšanu Eiropas Savienība noslēdza ar Turciju," pauda Vācijas ārlietu ministrs.

Jautājumā par ES attiecībām ar Krieviju atšķirības iezīmējās Latvijas un Lietuvas ārlietu ministru retorikā. Piemēram, Lietuvas kolēģis pret Krieviju noskaņots krietni skeptiskāk nekā Rinkēvičs.

Tikmēr kopumā Baltijas valstu un Vācijas ārlietu attiecības tiek raksturotas kā ļoti labas, lielākoties ministri visos svarīgākajos jautājumos ir uz viena viļņa, kas ir ļoti svarīgi, lai kopīgiem spēkiem pārvarētu sarežģījumiem pilno situāciju kopējā Eiropas saimē.