Ministre: Vācijai ir jāiegulda daudz spēku, lai visīsākā laikā pārvarētu atkarību no Krievijas energoresursiem

Viņa arīdzan atzīmēja, ka Vācija un Latvija pagājušajā gadā svinēja simts gadus kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas. Bērboka uzsvēra, ka ilgu laiku Latvija pavadīja padomju okupācijas apstākļos, kur valdīja ciešanas, nāve un apspiešana. 1991.gadā Latvija atguva brīvību un tagad Vācija ar Latviju ir sabiedrotie NATO un draugi arī Eiropas Savienībā (ES).

"Iespējams, mana paaudze tik ļoti neapzinājās kā šodien, cik vērtīga pati par sevi ir brīvība un Eiropas draudzība. Kopš 24.februāra mēs, eiropieši, dzīvojam jaunā realitātē. Tikai dažu stundu brauciena attālumā plosās brutāls karš. Mums kā eiropiešiem kopā un arī manai valstij ir jāņem vērā jaunā realitāte un tās sekas," žurnālistiem sacīja Vācijas ārlietu ministre.

Viņa norādīja, ka ar Rinkēviču pārrunāts, kā turpināt sankciju piemērošanu Krievijai.

Runājot par atkarību no Krievijas energoresursiem, Bērboka uzsvēra, ka ES dalībvalstis enerģiski un izlēmīgi grib kopīgi iet ceļu, lai pilnībā atteiktos no Krievijas energoresursiem. Katru dienu norit darbs, lai atkarību mazinātu.

"Mēs esam pilnīgi vienoti, ka mēs atbalstām Ukrainu tās cīņā par brīvību un drošību, jo tā ir cīņa arī par mūsu brīvību. [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins nedrīkst ar savu uzbrukumu, kas pārkāpj starptautiskās tiesības, uzvarēt. Šodien kopā ar Baltijas ārvalstu ministriem mēs sūtīsim skaidru vēstījumu Maskavai – mēs aizstāvēsim mieru, suverenitāti un brīvību. Turklāt NATO kopīgiem spēkiem aizstāvēs alianses teritoriju un katru vismazāko tās stūrīti," uzsvēra Vācijas ārlietu ministre.

Viņa norādīja, ka Baltijas valstis var simtprocentīgi paļauties uz Vāciju. Bērboka akcentēja, ka NATO piektais pants ir spēkā bez jebkādām iebildēm. Viņa norādīja, ka Krievijas karš ir daudzpusīgs. Tas ir arī hibrīdkarš, kas Latviju skar nepastarpināti, jo īpaši Krievijas dezinformācija, kiberuzbrukumi un revizionistiskā retorika.

"Krievijas nacionālistiskais vājprāts rada ciešanas un nāvi Ukrainā. Tas rada arī spriedzi mūsu sabiedrībās, bet mēs neļausim mūs sašķelt. Mēs neļausim sašķelt mūsu sabiedrības. Putina naidam un propagandai mēs liksim pretī taisnību un caurskatāmību. Vācija grib mācīties no Baltijas valstīm, kā sagatavot masu mediju piedāvājumu krievvalodīgajai iedzīvotāju daļai," sacīja Bērboka.

Viņa norādīja, ka gadiem ilgi tiek strādāts ar nevalstiskajām organizācijām un izdevniecībām, lai izsistu pamatus zem Krievijas propagandas kājām. Vācijas ārlietu ministres ieskatā, Krievijas propagandai nav nepieciešams pretnostatīt propagandu, bet gan spēcīgus un neatkarīgus medijus un kritisku auditoriju.

"Tikai tā atklātās sabiedrības var pastāvēt pret Putina informācijas karu, jo mūsu demokrātijas dzīvo no plurālistiskām debatēm, no viedokļu cīņas daudzpusības un šī daudzpusība ir arī jāsaglabā," uzsvēra Vācijas ārlietu ministre, kura šodien Rīgā apmeklēja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru, kas specializējas tieši šajos jautājumos.