"Nav jāpievēršas tam, kādā formātā runāsim". Siliņa skaidro, kādēļ Parīzes ārkārtas samitā piedalīsies attālināti

Runājot par ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem preses konferencē, kuros viņš vainoja Ukrainu nespējā izbeigt karu ātrāk, Siliņa uzsvēra: "Ne Ukraina bija tā, kas uzsāka šo karu, bet tā bija Krievija. Ukrainai ir vajadzīgs taisnīgs un ilgstošs miers." Viņa piebilda, ka Eiropai jāvienojas par kopīgu pozīciju attiecībā uz Ukrainas mieru, un šajā ziņā Baltijas valstis ir cieši koordinējušas savu nostāju.

Siliņa norādīja, ka, lai arī ASV šobrīd ir ievērojami iesaistītas Ukrainas atbalstīšanā, Eiropai ir jābūt spējīgai piedāvāt savu redzējumu par mieru Ukrainā un jāizstrādā alternatīvas. Viņa arī uzsvēra, ka Eiropas Savienībai jāturpina sniegt finansiāls un militārs atbalsts Ukrainai. Latvija jau ir ieguldījusi 0,25% no IKP Ukrainas atbalstam, un Siliņa pauda cerību, ka arī citas Eiropas valstis sekos Latvijas piemēram.

Runājot par Trampa izteikumiem un to iespējamo ietekmi uz šodienas ārkārtas samitu Parīzē, Siliņa norādīja: "Eiropa arī spēj būt pārstāvēta un piedāvāt savu redzējumu. Mēs kā Eiropa vienojamies par savu pozīciju, vienojamies par to, ko mēs darīsim, kādas ir mūsu iespējas." Tāpat viņa uzsvēra, ka šobrīd ir ļoti svarīgi, lai Eiropa būtu vienota un spējīga piedāvāt risinājumus, kas nodrošinātu Ukrainas drošību ilgtermiņā.

Siliņa arī komentēja Eiropas un ASV attiecības saistībā ar mieru sarunām ar Krieviju, norādot, ka Eiropai ir jābūt pie sarunu galda. "Eiropai vienkārši ir jāizveido sava spēcīga kopīga pozīcija un arī jāiestartē šajās kopīgajās sarunās," viņa sacīja, piebilstot, ka Eiropai ir svarīgi noteikt savas pozīcijas attiecībā uz mieru un drošību Ukrainā.

Vaicāta, kādēļ premjere šajā sarunās piedalīsies attālināti, Siliņa skaidroja, ka Baltijas un Skandināvijas valstis koordinēti bija sagatavojušas instrukcijas Dānijas premjerei, kura pārstāvēja valstis pirmdienas sanāksmē Parīzē.

Savukārt šodien Makrons rīko otru neformālo tikšanos, kurā piedalīties aicināta arī Latvija. Siliņa skaidroja, ka Latvija ir koordinējusies ar kaimiņiem un pārējiem sabiedrotajiem Skandināvijā, ka dalība šajā sanāksmē notiks attālināti. Pēc viņas teiktā, jauna programma iepretim pirmdienas sanāksmei nav paredzēta. Viņa teica, ka piedalīties šādā formātā šorīt aicinātas vēl vairākas valstis. "Es domāju, ka te jāpievēršas pašam būtiskākajam, nevis tam, kādā formātā runāsim," pauda premjere.

Jau vēstīts, ka Latvijas aizsardzības nozares budžetu nākamgad plānots palielināt līdz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet tālākajos gados virzīties uz 5% no IKP. 2025.gada aizsardzības budžets ir paredzēts 3,45% no iekšzemes kopprodukta jeb 1,56 miljardi eiro. Izejot no šiem skaitļiem, lai aizsardzības budžets šogad būtu sasniedzis 4%, tam būtu bijis jābūt par aptuveni 240 miljoniem eiro lielākam, savukārt 5% sasniegšanai būtu bijis nepieciešams par aptuveni 690 miljoniem eiro lielāks aizsardzības budžets.