Novadu reformas likumprojekta trešajam lasījumam iesniegti vairāk nekā 300 priekšlikumu

Administratīvi teritoriālās reformas likumprojekts paredz Latvijas pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 40. Saeimai par to lemjot otrajā lasījumā, deputātu vairākums negaidīti atbalstīja republikas pilsētu pārdēvēšanu par lielajām pilsētām. Par tādām atzītas gan tikai piecas, izlaižot, piemēram, vienu no lielākajām, – Jelgavu.

Likumprojekta trešajam lasījumam iesniegti vairāk nekā 300 priekšlikumu, starp tiem arī "Jaunās Vienotības" līdera Arvila Ašeradena piedāvājums citādam administratīvajam dalījumam četros blokos:

• Lielās pilsētas – Rīga un Jūrmala;
• Lielās pilsētas ar novadu teritoriju kā vienu administratīvo vienību – Jelgava, Valmiera, Ventspils un Jēkabpils;
• Lielās pilsētas ar funkcionālo teritoriju, kas būtu atsevišķas administratīvās vienības, bet pilsētas ar piegulošajām teritorijām veiktu kopīgu plānošana – te iekļautos Daugavpils, Liepāja un Rēzekne;
• Ceturtajā kategorijā ietilptu pārējie novadi.

"Es iesniedzu savu priekšlikumu, kurā mēs atgriežamies pie tā, ka ir deviņas lielās pilsētas, kā tas vēsturiski Latvijā ir bijis. Latvijā mums bija šīs lielās republikas pilsētas, uz kā arī bija būvēta Latvijas plānošanas sistēma. Tās bija atsevišķi izdalītas attīstības programmās, Eiropas fondu programmās. Man šķiet, ka šo tradīciju nevajadzētu pazaudēt," norāda Ašeradens.

Reformu virzošā ministrija sagatavojusi pati savu priekšlikumu trešajam lasījumam, kā dalīt Latviju. Vienlaikus tajā lielās pilsētas jau pārtapušas par valsts pilsētām.

"Deputātiem neviens nevar liegt iesniegt priekšlikumus, kādus viņi redz par labu esam," norāda Saeimas atbildīgās Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (AP).

Plešs atturējās prognozēt, cik ilgi varētu būt strīdi atbildīgajā komisijā par valsts teritoriālo dalījumu un terminoloģiju.