Pabriks dotu aptuveni 35 procentus, ka NATO vadību uzticēs baltietim

Komentējot Latvijas ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) vai Igaunijas premjerministres Kajas Kallasas izredzes nākamā gada rudenī nonākt NATO ģenerālsekretāra amatā, bijušais aizsardzības ministrs un domnīcas "Ziemeļeiropas politikas centrs" vadītājs Pabriks intervijā raidījumam "900 sekundes" sacīja, ka par to pašlaik dotu 35 procentus.

"Protams, ka ir arī citi kandidāti. Mēs zinām, ka aizkulisēs runā gan par [Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu] fon der Leienu, gan runā par Kanādas vicepremjeri Kristiju Frīlandi," skaidro Pabriks. Viņš atzīmē, ka Frīlandei ir diezgan lielas iespējas konkurēt ar Baltijas valstu kandidātiem, jo viņa ir Ukraiņu izcelsmes.

Pabriks vērtē, ka Frīlandei ir ļoti laba izpratne par reģionu, piebilstot, ka viņa ir iekļauta arī Krievijas melnajā sarakstā.

"Turklāt šobrīd ļoti daudzi runā par sieviešu dzimtes NATO ģenerālsekretāru," atzīmē Latvijas politiķis. "Bet, protams, ka mums būtu jāpriecājas, ja būtu kāds no Baltijas reģiona. Pašlaik ir pāragri to teikt."

Atbildot uz aicinājumu raksturot sava bijušā valdības kolēģa Kariņa atbilstību NATO vadītāja postenim, Pabriks ir atturīgs.

"Tas, ka esmu strādājis ar Krišjāni Kariņu kopā valdībā, padara manu viedokli droši vien vairāk subjektīvu," skaidro bijušais aizsardzības ministrs. "Protams, ka neatkarīgi no partejiskās piederības mums ir jāpriecājas par to, ja kāds no Latvijas varētu nokļūt šajā amatā. Tas arī mūsu valstij būtu ļoti pozitīvi."

"Kas attiecas uz personisko kvalifikāciju, domāju, ka šeit tam varbūt nebūs tik liela nozīme, jo ne pēc tā spriedīs, kad lems par ģenerālsekretāru," rezumē Pabriks.