Gatavojoties samitam, NATO Militārā komiteja sniedza rekomendācijas iespējamajiem attīstības scenārijiem. "Lielās izmaiņas" paredz izvietot NATO kaujas grupas vairākās valstīs, kur tas līdz šim nav noticis. Baltijas valstu kontekstā jāsper papildu soļi, turklāt situācija katrā no trim Baltijas valstīm atšķiras. Latvija vēlas aktīvāku ASV līdzdalību dažādās mācībās un klātbūtnes parādīšanā," sacīja Pabriks.
Aizsardzības ministrs informēja – Latvijas ambīcija tuvākajā nākotnē ir "pārvērst esošo "bataljona+" klātbūtni Kanādas vadībā par brigādi. Tā ir daudz lielāka militārā vienība ar savām spējām, ieročiem. Brigāde šeit būtu tad, ja Latvijā uzturētos 2500-5000 militārpersonu atkarībā no situācijas. Pabrika ieskatā, tam būtu jānotiek paredzamā nākotnē. Tāpat Latvija pretgaisa aizsardzības raķetes no Spānijas tuvākajā laikā.
Viņš atzina, ka Latvija no NATO samita Madridē nākamnedēļ gaida lēmumus, kas palielināto alianses dalībvalstu vienību skaita palielinājumu Baltijas valstīs. Tiesa gan, ne visas NATO dalībvalstis ir gatavas atbalstīt Baltijas cerēto risinājumu.
"Madrides NATO samits dos mums šādu iespēju, par ko cīnāmies, bet attīstība prasīs apmēram divus gadus," par iespējām Latvijā, Baltijā izvietot plašākus NATO spēkus izteicās Pabriks.
Pēc aizsardzības ministra apgalvotā, politiskajos kuluāros notiek ļoti interesantas sarunas, kā arī virkne sabiedroto līdz šim nepievērsa pietiekamu uzmanību aizsardzībai.
"Līdzko nāk šādas prasības, tā valstis cenšas mazliet iegūt laiku, lai nebūtu tik liels stress. No Latvijas kā NATO robežvalsts viedokļa ir svarīgi, lai šāda vienošanās tiktu panākta," pauda Pabriks, gan atturoties komentēt, kuras valstis patlaban nedaudz pretotos šādai prasībai.
Viņš uzsvēra, ka Latvijai ir jāizdara vairākus mājasdarbus, piemēram, jānodrošina poligonu, jāizveido noliktavas un kazarmas, lai tiktu paplašināta NATO kontingenta uzturēšanās Latvijā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
