Plāno ierobežot ierēdniecības iespējas piepelnīties valsts uzņēmumu padomēs

Lielas cerības un skaisti solījumi saistībā ar padomju atjaunošanu Latvijas lielajos uzņēmumos. Tur saimniekošot kārtīgāk, politiķi ietekmēšot mazāk. Baltijas korporatīvās pārvaldības institūtā atzīst, ka nav viss bijis tik labi, cik iecerēts. Gluži politiķu finansiālās barotnes un daļa no koalīcijas veidošanās sarunām šie amati nav kā pirms gadiem 15, bet problēmas pastāv.

"No vienas puses valsts nespēj kā akcionārs nodefinēt, ko tad īsti valsts vēlas no šī uzņēmuma. Tas jautājums par akcionāru gaidām, un, ja šīs gaidas nav, tad neviena valde vai padome nebūs laba, ja nomainoties politiskajai vadībai ir kaut kādi uzstādījumi, citi principi, kas prioritāri būtu īstenojami caur šīm kapitālsabiedrībām. Otrs – mums ir tomēr tāds ierobežots loks ar kandidātiem, kas kvalificējas. Mums ir ļoti daudz ierēdņu, kas ir pārstāvēti padomēs, ar vienu vienīgu iemeslu – iepriekš samaksāt lielāku algu, noturēt valsts pārvaldē," norāda Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents Andris Grafs.

Valdībā plāno ierobežot ierēdņu iespējas savienot pamata darba vietu ar citiem amatiem, piemēram, uzņēmumu padomēs vai ostu valdēs. Iespējamais risinājums – paralēli varēšot būt tikai viens amats.

"Ir vajadzīga arī lielāka pārvaldība, tāda lielāka biznesa personu pārstāvība. Cilvēku, kuri saprot vairāk arī šīs biznesa intereses. Protams, vienmēr ir bijis atklāts jautājums, lai nenonāktu uzņēmumi kaut kādu interešu lokā, tāpēc ir ļoti svarīgi, ka mēs esam ļoti prātīgi," norāda Ministru prezidente Evika Siliņa.

Par ierēdniecību, tās personāla politiku un atlasi kopumā Latvijā atbild Valsts kanceleja. Un jautājums – vai neredz problēmas piesaistīt jaunus un noturēt jau esošos cilvēkus gadījumā, ja tiešām šādas iespējas papildus piepelnīties attiecīgajos amatos tiktu atņemtas.

Valsts kancelejā uzskata, ka problēmām nevajadzētu būt. Stājusies spēkā atalgojuma reforma, un augstākajai ierēdniecībai var maksāt krietni vairāk. Šī plaši izplatītā amatu apvienošana, iespējams, būtu vispār jāpārstāj.

"Manuprāt, ierēdnim, strādājot civildienestā, būtu jākoncentrējas tieši uz saviem pienākumiem. Ar visu sirdi un dvēseli vispirms jāizdara tas darbs, kas ir valsts pārvaldē," norāda Valsts kancelejas Valsts attīstības nodaļas vadītājs Vladislavs Vesperis.

Sagaidāms, ka ierēdniecības ierobežojumi amatu apvienošanai jau tuvākajās nedēļas būs uz vadības darba galda.