Uz saturu

Plāno ieviest palīdzības centrus seksuālās vardarbības upuriem

2023. gada 1. decembrī 20:00

Ceturtdien, 30. novembrī, Saeimas ratificētās Stambulas konvencijas iedzīvināšanas mājasdarbus Latvija lielā mērā jau paveikusi. Atbildīgās amatpersonas norāda – galvenais nepadarītais darbs ir palīdzības centri seksuālās vardarbības upuriem. Organizācijas, kas strādā ar cietušajiem, gan vērš uzmanību, ka vēl jānovērš daudzi trūkumi, lai uzlabotu cīņu pret vardarbību, vēsta TV3 Ziņas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Stambulas konvencijas ratificēšanu par ļoti būtisku lēmumu sauc Beata Jonite. Viņa pārstāv "Centru Marta", kas vairāk nekā 20 gadus sniedz sociālo, juridisko un psiholoģisko palīdzību vardarbībā cietušajiem.

Beata Jonite
organizācijas "Centrs Marta" pārstāve

"Ir tik daudz darba stundu un sviedru tajā ielikts, ka mēs esam tiešām ļoti laimīgi, ka tas ir beidzot noticis. Un tas, ka mēs ratificējām konvenciju, ir tāds pirmais solis. Vēl ļoti, ļoti daudz darbam, kam ir jānotiek šajā jomā."

Latvijā spēkā esošais regulējums gandrīz pilnībā jau atbilst konvencijas prasībām. Taču tas nenozīmē, ka nav nepieciešami uzlabojumi, viņa saka.

"No Krimināllikuma vai normatīvo aktu izpratnes, mums jau daudz kas ir. Taču mums daudzas lietas diemžēl ļoti klibo praksē un ir jāuzlabo. Piemēram, tāda lieta, kā pieejamība krīzes dzīvokļiem vai krīzes apmetnēm cilvēkiem. Pēc Stambulas konvencijas prasībām uz 10 tūkstošiem cilvēku tādai ir jābūt vienai. Līdz ar to pie tā vēl ir jāstrādā, jāpaplašina tas skaits," norāda Jonite.

Krīzes dzīvokļus sāka atvērt šovasar. Bet viens no galvenajiem darbiem, kas vēl jāveic, ir palīdzības centru ierīkošana seksuālās vardarbības upuriem. Reģionālo slimnīcu paspārnē tādi jau darbojas Igaunijā. Tāpēc Labklājības ministrijas pārstāvji nākamgad dosies pie kaimiņiem, lai iepazītos ar viņu pieredzi.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Diāna Jakaite
Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece

"Protams, katra valsts var skatīties pati, kā šos centrus izveido un kādas funkcijas tiek paredzētas centros. Bet pēc būtības, ja mēs skatāmies uz igauņu kolēģu pieredzi, tad šie centri ir tādi, kur var uzreiz vērsties. Saņemt gan medicīnisko palīdzību, gan arī centriem ir sadarbība ar tiesībsargājošajām iestādēm. Līdz ar to notiek uzreiz saziņa, gan liecību ņemšana, gan arī pēc tam pierādījumu materiālu vākšana."

Labklājības ministrijā norāda, ka tiek pārskatīta sodu politika un pastiprināta uzmanība tiek pievērsta, lai izglītotu tiesnešus, prokurorus, policistus un sociālos darbiniekus, kā strādāt ar vardarbībā cietušajiem. Izmaiņas gaidāmas kursos, kas paredzēti varmāku uzvedības mainīšanai.

"Ir jāpārskata, protams, arī saturs. Jāskatās, kas ir jāpilnveido arī šajā kursā. Jārēķinās ar to, ka kursu apmeklē, ne tikai tie cilvēki, kas paši ir secinājuši, kā vēlas šo uzvedību mazināt, bet arī cilvēki, kuriem tas ir pielemts ar tiesas nolēmumu. Jāpārskata tas, kā uzrunāt cilvēkus, kuri varbūt paši nav apzinājušies, ka ir jāmazina šī uzvedība, bet tas ir secināts no tiesu puses," saka Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece.

Beata Jonite vērš uzmanību, ka ievērojami jāuzlabo dažādu iestāžu sadarbība.

"Tas ir arī viens no Stambulas konvencijas galvenajiem pīlāriem. Šobrīd mēs redzam, ka informācija par atsevišķiem vardarbības gadījumiem ir dažāda dažādām institūcijām. Un tur tomēr būtu jāslēdz sadarbības līgumi vai jārod vienkārši praktiski veidi, kā dalīties ar informāciju. Lai tie gadījumi, īpaši ar augstu letalitāti, cilvēks varētu būt labāk pasargāts, nekā tas bija, teiksim, Jēkabpils slepkavības gadījumā," uzsver Jonite.

Viņas ieskatā, aktīvāk jārīko informatīvās kampaņas un vairāk uzmanības jāpievērš prevencijai, izglītojot skolēnus. Tāpat būtu nepieciešamas arī likuma izmaiņas.

Beata Jonite
organizācijas "Centrs Marta" pārstāve

"Seksuālā uzmākšanās ir regulēta tikai un vienīgi Darba likumā. Pēc Stambulas konvencijas prasībām vajadzētu būt, ka tomēr mēs to regulējam arī publiskā vidē. Ja kādam uzmācas publiskā vidē, tad, nesasniedzot vajāšanas slieksni, tomēr par to jābūt kaut kāda veida sodāmībai. Un arī izvarošanas definīcija Latvijā nav tik vienkārša, kā tā ir Stambulas konvencijā. Stambulas konvencijā izvarošana balstās uz to, ka nav piekrišanas. Pēc Latvijas Krimināllikuma definīcijas tur tomēr ir nedaudz augstāks pierādīšanas slieksnis."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Labklājības ministrijā skaidro, ka darbs ar vardarbības novēršanu ir nepārtraukts un sola regulāri sekot līdzi, kādi uzlabojumi būtu ieviešami.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm